ES Mākslīgā intelekta akta prasības jau piemēro Latvijā

Autors: Kafe Dzintars redakcija. Atjaunināts 2026. gada 31. augustā.

Kopš 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko daļu ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē pienākumu apzināt izmantotās sistēmas, pārbaudīt to riska kategoriju un vajadzības gadījumā nodrošināt cilvēka uzraudzību. Savukārt lietotājiem biežāk jāsaņem skaidra informācija par saziņu ar mākslīgo intelektu vai sintētisku saturu. Tomēr katra pienākuma spēkā esamība jāpārbauda regulas pārejas grafikā.

Svarīgie fakti

• Regula attiecas uz sistēmas paredzēto lietojumu un risku, nevis tikai izmantoto tehnoloģiju.
• Darbinieku atlases un vērtēšanas rīki noteiktos gadījumos var būt augsta riska sistēmas.
• Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam var būt īpaši caurskatāmības pienākumi.
• Nodrošinātāja dokumentācija neatceļ darba devēja atbildību par sistēmas izmantošanu.

Prasību piemērošana notiek vairākos posmos

Mākslīgā intelekta akts jeb Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tā prasības nesāka darboties vienlaikus.

• No 2025. gada 2. februāra piemēro aizliegto MI prakšu noteikumus un prasību rūpēties par MI pratību.
• No 2025. gada 2. augusta sāka piemērot vairākus pārvaldības un vispārīga lietojuma MI modeļu noteikumus.
• No 2026. gada 2. augusta piemēro regulas lielāko daļu, tostarp būtisku daļu augsta riska un caurskatāmības prasību.
• Atsevišķām augsta riska sistēmām, kas saistītas ar regulētiem produktiem, paredzēts vēlāks termiņš — 2027. gada 2. augusts.

Tādēļ ar apgalvojumu, ka “MI akts jau darbojas”, vien nepietiek. Jānoskaidro konkrētās sistēmas loma, riska kategorija un attiecīgā panta piemērošanas datums.

Darbavietās vispirms vajadzīga sistēmu inventarizācija

Regula izmanto uz risku balstītu pieeju. Dažas prakses ir aizliegtas, augsta riska sistēmām noteiktas stingrākas prasības, bet atsevišķiem zemāka riska rīkiem galvenais pienākums ir caurskatāmība. Daudzi ikdienas palīgrīki var palikt minimāla riska kategorijā.

Personāla atlasē, paaugstināšanā, darba uzdevumu sadalē, darbinieku uzraudzībā vai snieguma vērtēšanā izmantota sistēma atkarībā no paredzētā nolūka var būt augsta riska. Klasifikāciju nevar noteikt tikai pēc programmas nosaukuma vai pārdevēja reklāmas.

Darba devējam lietderīgi veikt šādu pārbaudi:

• uzskaitīt oficiāli ieviestos un darbinieku patstāvīgi izmantotos MI rīkus;
• dokumentēt katra rīka nolūku, ievades datus un ietekmi uz lēmumu;
• noskaidrot, kurš ir sistēmas nodrošinātājs un kurš — izmantotājs jeb ieviesējs;
• noteikt atbildīgo cilvēku, kurš spēj pārbaudīt rezultātu un apturēt neatbilstošu izmantošanu;
• saglabāt instrukcijas, žurnālfailus un citus pierādījumus, ja konkrētajai sistēmai tas prasīts;
• pirms augsta riska sistēmas izmantošanas darbavietā informēt darbinieku pārstāvjus un skartos darbiniekus, kad šis pienākums ir piemērojams.

MI pratība nenozīmē vienotu obligātu sertifikātu katram darbiniekam. Organizācijai jānodrošina konkrētajam darbam atbilstošas zināšanas, ņemot vērā sistēmu, lietošanas apstākļus un cilvēkus, kurus tās rezultāti var ietekmēt.

Atbildība ir sadalīta starp piegādātāju un izmantotāju

Sistēmas nodrošinātājs galvenokārt atbild par atbilstīgu izstrādi, pārbaudēm, dokumentāciju un informāciju ieviesējam. Latvijas uzņēmums, kas sistēmu izmanto savā darbībā, savukārt atbild par instrukciju ievērošanu, cilvēka uzraudzību, atbilstošiem ievades datiem un darbības kontroli, ja šādi pienākumi attiecas uz konkrēto sistēmu.

Ja uzņēmums būtiski pārveido sistēmu, laiž to tirgū ar savu nosaukumu vai maina tās paredzēto nolūku, tas noteiktos apstākļos var pārņemt nodrošinātāja pienākumus. Tāpēc līgums ar programmatūras piegādātāju nav pilnīgs atbildības aizstājējs.

Lietotājiem jāspēj atpazīt MI un sintētisku saturu

Ja cilvēks sazinās ar tērzēšanas sistēmu, viņš parasti jāinformē, ka mijiedarbojas ar MI, izņemot gadījumus, kad tas ir acīmredzams. Īpaši noteikumi attiecas arī uz emociju atpazīšanu, biometrisko kategorizēšanu un dziļviltojumiem.

Sintētiskiem attēliem, audio, video un tekstam noteiktos gadījumos jābūt marķētam vai atklāti norādītam. Publiskas nozīmes tekstiem regula paredz arī izņēmumus, piemēram, ja veikta cilvēka pārbaude un par publicēšanu redakcionāli atbild konkrēta persona vai organizācija. Tādēļ marķēšanas pienākums jāvērtē pēc satura veida un izmantošanas situācijas.

Konkrētais pienākums jāsalīdzina ar regulas grafiku

Eiropas Komisijas skaidrojums apkopo riska līmeņus un pakāpenisko piemērošanu. Savukārt EUR-Lex publicētā Regula (ES) 2024/1689 ir saistošais tiesību akta teksts.

Pirms jauna MI rīka ieviešanas praktiski svarīgākais ir fiksēt tā nolūku, pārbaudīt riska klasifikāciju un pārejas termiņu, kā arī skaidri noteikt, kurš cilvēks uzrauga sistēmas rezultātus un kā lietotājs tiek informēts.

Avots: Eiropas Komisija