Vai Saeima līdz 2026. gada beigām pieņems 2027. gada budžetu?

Saeimai līdz 2026. gada 31. decembrim jāpieņem lēmums par 2027. gada valsts budžetu, ja Latvija vēlas jauno saimniecisko gadu sākt ar apstiprinātu ieņēmumu un izdevumu plānu. Latvijas Republikas Satversmes 66. pants nosaka, ka Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts budžetu. Tas skar ne tikai ministrijas, bet arī pašvaldību plānošanu, sociālos pakalpojumus, publiskos iepirkumus un investīciju projektus.

Īsi par prognozi

• Jautājums: vai 2027. gada valsts budžeta likums būs pieņemts līdz 2026. gada beigām?
• Termiņš: 2026. gada 31. decembra beigas.
• JĀ: Likumi.lv ir publicēts pieņemts 2027. gada valsts budžeta likums.
• NĒ: līdz termiņam likums nav pieņemts un publicēts.
• Izšķirošais publiskais avots: Likumi.lv publicētais valsts budžeta likums.

Kāpēc budžeta pieņemšanas datums ir svarīgs ikdienas plānošanai

Valsts budžets nav tikai kopējā summa tabulās. Tajā tiek noteikts finansējuma ietvars valsts pārvaldei, aizsardzībai, izglītībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai, transportam un citām publiskajām funkcijām. Pieņemts budžets dod iestādēm skaidrāku pamatu slēgt līgumus, plānot projektus un sadalīt pieejamos līdzekļus.

Mājsaimniecības budžeta likuma sekas var pamanīt netieši. Tās var būt saistītas ar nodokļu izmaiņām, pabalstu nosacījumiem, valsts finansētajiem pakalpojumiem vai ceļu, skolu un medicīnas infrastruktūras projektiem. Ne katrs izdevumu vai ienākumu jautājums tiek izlemts vienā budžeta likumā, tomēr budžets nosaka kopējo fiskālo telpu šādiem lēmumiem.

Pašvaldībām savlaicīgs valsts budžets ir būtisks arī tādēļ, ka to finanšu plānos jāņem vērā valsts noteiktie ieņēmumu un finansējuma nosacījumi. Kavēšanās nenozīmē automātisku pakalpojumu apstāšanos, taču var palielināt piesardzību par jaunu saistību uzņemšanos un investīciju grafikiem.

Kā 2027. gada budžets nonāk līdz Saeimas balsojumam

Budžeta sagatavošanu koordinē Finanšu ministrija, kas savā valsts budžeta informācijas sadaļā apkopo ar procesu saistītos materiālus. Ministrijas un citas institūcijas sagatavo savas vajadzības un priekšlikumus, bet valdībai jāvienojas par ieņēmumu prognozēm, izdevumu prioritātēm un fiskālajiem ierobežojumiem.

Pēc Ministru kabineta vienošanās budžeta projektu iesniedz Saeimā. Tur tas tiek skatīts komisijās un plenārsēdēs, deputāti var iesniegt priekšlikumus, bet par likumprojektu jābalso noteiktajā parlamentārajā kārtībā. Budžeta pieņemšana līdz ar to nav viens administratīvs solis, bet vairāku politisku un juridisku lēmumu virkne.

Projekts vēl nav pieņemts likums

Svarīgi nošķirt valdības apstiprinātu budžeta projektu no pieņemta budžeta likuma. Projekts rāda Ministru kabineta piedāvājumu un var mainīties Saeimas debatēs. Par pieņemtu likumu var runāt tikai pēc parlamentārā lēmuma un tā publicēšanas normatīvo aktu vietnē.

Tieši šī atšķirība noteiks prognozes rezultātu. Paziņojums par projekta iesniegšanu, valdības vienošanās vai Saeimas komisijas atbalsts pats par sevi vēl neatbild uz jautājumu, vai budžets ir pieņemts līdz gada beigām.

Kas palielinātu iespēju budžetu pieņemt laikā

Savlaicīgu pieņemšanu veicina skaidra valdības vienošanās par galvenajām prioritātēm un pietiekams parlamentārais atbalsts budžeta paketēm. Nozīme ir arī tam, cik agrīni tiek sagatavotas makroekonomiskās prognozes, nodokļu politikas priekšlikumi un nozaru finansējuma aprēķini.

Satversmes 66. pants nosaka principu, ka Saeimai par budžetu jālemj pirms saimnieciskā gada sākuma. Tas rada institucionālu motivāciju pabeigt darbu līdz gada beigām, jo budžeta savlaicīgums palīdz valsts pārvaldei un pakalpojumu sniedzējiem plānot nākamo gadu bez papildu nenoteiktības.

Par labu savlaicīgam iznākumam var liecināt vairāki publiski signāli:

• Ministru kabinets ir apstiprinājis budžeta projektu un pavadošos likumprojektus.
• Saeima budžeta paketi ir nodevusi atbildīgajām komisijām un sākusi skatīšanu.
• Koalīcijas partneri publiski vienojušies par būtiskākajiem izdevumu un ieņēmumu jautājumiem.
• Plenārsēžu darba kārtībā parādās budžeta likumprojektu lasījumi.

Kādi apstākļi varētu novest pie kavēšanās

Budžeta ceļš var ieilgt, ja starp valdības partneriem rodas domstarpības par nodokļiem, aizsardzības tēriņiem, algu politiku publiskajā sektorā vai finansējumu konkrētām nozarēm. Arī mainīgas ekonomiskās prognozes var prasīt pārrēķinus, jo ieņēmumu iespējas ietekmē pieejamo finansējumu.

Saeimas procedūra var prasīt laiku, sevišķi tad, ja tiek iesniegts liels priekšlikumu skaits vai budžeta pakete ietver vairākus savstarpēji saistītus grozījumus. Politiska vienošanās valdībā vēl negarantē ātru parlamentāru apstiprinājumu, jo deputātu balsojums ir atsevišķs procesa posms.

NĒ iznākums šajā jautājumā nenozīmētu, ka valsts paliek bez publisko finanšu regulējuma uz visiem laikiem. Tas nozīmētu konkrētu un pārbaudāmu faktu: līdz 31. decembra beigām 2027. gada valsts budžeta likums nav pieņemts un publicēts. Tālākā rīcība būtu atkarīga no tābrīža tiesiskā un politiskā risinājuma.

Kur pārbaudīt budžeta statusu gada nogalē

Drošākais pārbaudes punkts ir Likumi.lv, kur tiek publicēti spēkā esošie normatīvie akti. Ja vietnē līdz termiņam ir publicēts pieņemts likums par 2027. gada valsts budžetu, prognozes rezultāts ir JĀ.

Saeimas vietnē un parlamenta darba kārtībā var sekot budžeta likumprojektu skatīšanas gaitai, balsojumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Finanšu ministrijas valsts budžeta sadaļa savukārt palīdz saprast valdības sagatavotos materiālus un budžeta veidošanas kontekstu.

Kas būs galvenais nākamais signāls

Līdz gada beigām uzmanība būs jāpievērš ne tikai paziņojumiem par budžeta projektu, bet tieši Saeimas galīgajam balsojumam un publicētajam likumam. Šie divi soļi atšķir politisku nodomu no juridiski pieņemta valsts budžeta.

Šī prognoze balstās uz publiski pārbaudāmu procesa rezultātu, nevis pieņēmumu par konkrētu partiju lēmumiem. Līdz ar to iznākumu noteiks viens skaidrs jautājums: vai 2027. gada valsts budžeta likums būs pieejams Likumi.lv līdz 2026. gada 31. decembra beigām.

Avots: Latvijas Vēstnesis / Likumi.lv