Rīgas apkures tarifs 2026: ko maina gāzes cenu svārstības

Latvijas mājsaimniecībām no viena globālā cenu signāla vēl nevar secināt, ka apkure noteikti kļūs dārgāka. SPRK 2026. gada 28. augustā atjauninātā informācija norāda uz dabasgāzes cenu svārstībām, taču tajā nav nosaukti salīdzināmi Rīgas un citu lielāko pilsētu tarifi. Tāpēc galvenā cenu atšķirība starp augustu un decembri pašlaik nav godīgi aprēķināma; izšķiroši būs konkrētie tarifi bez PVN.

Autors: Kafe Dzintars redakcija
Publicēts: 2026. gada 30. augustā

Rīgas tarifa salīdzinājumam pašlaik trūkst abu vērtību

Tabula neapliecina ne tarifa kāpumu, ne kritumu. Tā parāda, kuri skaitļi vajadzīgi pārbaudāmam salīdzinājumam. Plašākam kontekstam noder arī citu pilsētu tarifi, taču atsevišķu pilsētu izmaksu starpību varēs vērtēt tikai pēc vienādos mēnešos un vienādās mērvienībās publicētiem tarifiem bez PVN.

Īsumā:

• Dabasgāzes cenu svārstības var mainīt siltuma ražošanas izmaksas.
• Biomasas īpatsvars var mazināt tiešu atkarību no importētās gāzes.
• Elektrība ietekmē sūkņu, katlumāju un siltumtīklu darbības izmaksas.
• Gala rēķinu nosaka arī patēriņš, āra temperatūra un ēkas energoefektivitāte.
• Nākamais konkrētais pārbaudes punkts ir 2026. gada decembra Rīgas tarifs.

Gāzes cena tarifā nonāk ar nobīdi

Dabasgāze Latvijā ir īpaši nozīmīga tajās siltumapgādes sistēmās, kur tā tiek izmantota katlumājās vai koģenerācijā. Starptautiskais pieprasījums, krājumu līmenis, piegāžu pieejamība un sašķidrinātās dabasgāzes transportēšanas izmaksas var ietekmēt kurināmā cenu.

Tomēr biržas cenas izmaiņas nenozīmē tikpat lielu un tūlītēju tarifa izmaiņu. Siltumapgādes uzņēmumiem var būt dažādi iepirkuma līgumi, kurināmā krājumi un tarifa pārskatīšanas grafiki. Arī gāzes īpatsvars ražošanā katrā pilsētā atšķiras.

Tādēļ SPRK minētās gāzes cenu svārstības ir riska signāls, nevis pierādījums konkrētam apkures sadārdzinājumam Rīgā.

Biomasa un vietējā ražošana maina pilsētu jutību

Šķelda un citi vietējie energoresursi var samazināt tiešo atkarību no pasaules gāzes tirgus, taču arī biomasas izmaksas nav nemainīgas. Tās ietekmē pieprasījums, mitrums, sezonālā pieejamība, pārstrāde un piegādes attālums.

Pilsētā ar lielāku biomasas, koģenerācijas vai rūpniecības atlikumsiltuma izmantošanu globāls gāzes cenas kāpums tarifā var izpausties citādi nekā sistēmā, kura galvenokārt balstās uz gāzi. Rezultātu ietekmē arī iekārtu efektivitāte, siltumtīklu zudumi un vietējās ražošanas jauda.

Elektrības cena ir vēl viens izmaksu slānis. Tā vajadzīga cirkulācijas sūkņiem, vadības sistēmām un citām iekārtām, tomēr elektrības sadārdzinājums automātiski nenozīmē identisku siltuma tarifa kāpumu.

Tarifs un apkures rēķins nav viens un tas pats

Siltumenerģijas tarifs parāda vienas siltuma vienības cenu, bet dzīvokļa rēķins ir atkarīgs no patērētā daudzuma. Aukstāks decembris var palielināt maksājumu pat tad, ja tarifs nemainās. Savukārt siltākā laikā rēķins var sarukt arī pie nedaudz augstāka tarifa.

Salīdzinot mājsaimniecības izmaksas, jānodala trīs elementi: tarifs bez PVN, nodoklis un faktiskais patēriņš. Ēkas siltinājums, apkures regulēšana un koplietošanas zudumi var radīt būtisku atšķirību starp līdzīga izmēra dzīvokļiem.

Decembra rezultātu noteiks SPRK publicētais Rīgas tarifs

Pārbaudāmais jautājums ir, vai SPRK publicētais Rīgas siltumenerģijas tarifs bez PVN 2026. gada decembrī būs augstāks par tā paša rādītāja vērtību augustā.

• Termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ iznākums: decembra tarifs bez PVN ir skaitliski lielāks par augusta tarifu.
• NĒ iznākums: decembra tarifs ir vienāds ar augusta tarifu vai zemāks.
• Izšķirošais avots: SPRK publicētais attiecīgā mēneša spēkā esošais Rīgas siltumenerģijas tarifs.

Globālās cenas palīdz saprast spiediena virzienu, bet gala atbildi dos nevis tirgus noskaņojums, bet divi salīdzināmi regulatora publicēti skaitļi.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija