1. oktobris: kā radās veco ļaužu diena un ko tā nozīmē Latvijā

1. oktobrī atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu. Tā ir iespēja pievērst uzmanību tam, vai vecāks cilvēks var saņemt vajadzīgo informāciju, izmantot pakalpojumus un piedalīties lēmumos, kas skar viņa ikdienu. Latvijā viens praktisks jautājums ir vienkāršs: kas jādara, ja pakalpojums aprakstīts internetā, bet cilvēks to nelieto?

Autors: Kafe Dzintars redakcija

Kāpēc Starptautisko veco ļaužu dienu atzīmē 1. oktobrī

Apvienoto Nāciju Organizācija norāda, ka Starptautiskā veco ļaužu diena tiek atzīmēta katru gadu 1. oktobrī. Datumu noteica ANO Ģenerālā asambleja 1990. gada 14. decembrī, pieņemot rezolūciju 45/106. Tātad šī diena nav radusies kā atsevišķas valsts svētki: tās mērķis ir pievērst starptautisku uzmanību vecāku cilvēku dzīvei.

Dienas nozīmi var saprast arī bez svinīga pasākuma. Cilvēkam ir svarīgi saglabāt iespēju pašam izteikt savas vajadzības, saņemt saprotamu atbildi un piedalīties ģimenes un sabiedrības dzīvē. Vecums pats par sevi nepasaka, kādu palīdzību cilvēkam vajag. Vienam noderēs atbalsts, pierakstoties pie speciālista, citam — skaidra informācija par pašvaldības pakalpojumu, bet vēl kāds visu vēlas nokārtot patstāvīgi.

Tāpēc dienas centrā ir cieņa un līdzdalība. Cieņa nozīmē runāt ar pašu cilvēku, nevis pieņemt lēmumus tikai viņa vietā. Līdzdalība nozīmē dot viņam reālu iespēju saprast izvēles un pateikt savu viedokli. Šie principi kļūst īpaši konkrēti brīdī, kad jāpiesakās pakalpojumam vai jānoskaidro, kā to saņemt.

Ko šī diena palīdz pamanīt Latvijā

Daļa informācijas par pakalpojumiem Latvijā ir pieejama tiešsaistē. Tas var būt ērti, taču digitāls apraksts ne vienmēr ir pietiekams cilvēkam, kurš internetu nelieto, kuram nav nepieciešamās ierīces vai kurš nevēlas uzticēt savu pierakstu citam. Šādā situācijā svarīgs kļūst jautājums par citu saziņas veidu: tālruņa numuru, klātienes pieņemšanu vai iespēju saņemt paskaidrojumu saprotamā valodā.

Nav lietderīgi pieņemt, ka visiem vecākiem cilvēkiem ir vienādas digitālās prasmes. Tikpat kļūdaini būtu uzskatīt, ka palīdzība vajadzīga ikvienam. Praktiskāks sākums ir pajautāt: vai informācija ir skaidra, vai pieteikšanās izdodas un kurā solī rodas grūtības? Atbilde palīdz atrast tieši vajadzīgo atbalstu, saglabājot cilvēka paša izvēli.

Piemēram, ģimenes loceklis var zināt, ka vajadzīgs pašvaldības sociālais pakalpojums, bet nezināt, kur sākt. Vispirms jānoskaidro konkrētā pakalpojuma nosaukums un atbildīgā iestāde. Pēc tam var pārbaudīt tās publicēto kontaktinformāciju un jautāt, kādos veidos pieņem pieteikumus un kādus dokumentus prasa. Nosacījumi dažādiem pakalpojumiem un pašvaldībām var atšķirties, tādēļ tos ir vērts precizēt pie pakalpojuma sniedzēja.

Kā palīdzēt, nepārņemot lēmumu otra vietā

Ja vecākam ģimenes loceklim ir grūti atrast vai saprast informāciju, palīdzību var sākt ar sarunu. Jāpajautā, ko cilvēks vēlas nokārtot un kā viņš labprātāk saņemtu informāciju. Dažreiz pietiek kopā izlasīt pakalpojuma aprakstu. Citreiz noder kopīgs zvans iestādei, kurā pats cilvēks var uzdot savus jautājumus.

Pirms sazināšanās ar pakalpojuma sniedzēju var pierakstīt trīs lietas:

• Kā sauc pakalpojumu un kura iestāde par to atbild?
• Vai informāciju un pieteikumu var iesniegt arī pa tālruni, pastu vai klātienē?
• Kādi dokumenti vajadzīgi, un kur saņemt palīdzību to sagatavošanā?

Šādi jautājumi palīdz ātrāk nonākt pie konkrētas atbildes. Tie arī ļauj nošķirt informācijas atrašanu no paša lēmuma pieņemšanas. Ja cilvēks vēlas, tuvinieks var palīdzēt pierakstīt iestādes atbildi vai atgādināt nākamo soli. Ja vajadzīga pārstāvība vai piekļuve personiskiem datiem, attiecīgo kārtību jānoskaidro pie konkrētās iestādes.

Pieejamība attiecas arī uz informācijas formu. Nesaprotams teksts, grūti salasāms dokuments vai saziņa tikai vienā kanālā var radīt šķērsli pat tad, ja pakalpojums formāli ir pieejams. Tāpēc ir vērts lūgt skaidrojumu vienkāršos vārdos un pārjautāt, kas jādara vispirms, cik ilgi jāgaida atbilde un ar ko sazināties, ja rodas papildu jautājumi.

Kāda ir 1. oktobra praktiskā nozīme

Starptautiskā veco ļaužu diena neatrisina ikdienas grūtības vienā datumā. Tā atgādina pārbaudīt, vai iespēja izmantot pakalpojumu pastāv arī cilvēkam, kurš nepārzina digitālos rīkus vai kuram vajadzīgs cits informācijas pasniegšanas veids. Tikpat svarīgi ir nepazaudēt viņa paša balsi, kad palīdzību sniedz ģimene, iestāde vai aprūpētājs.

Ja šodien ģimenē ir viens neatbildēts jautājums par pakalpojumu, sākums var būt konkrēts: noskaidrot atbildīgo iestādi un pajautāt, kā cilvēks var saņemt informāciju sev ērtā veidā. Tieši šādos ikdienas soļos 1. oktobra vēstījums iegūst nozīmi arī pārējā gada laikā.

ANO informācija par dienas datumu un izcelsmi: Starptautiskā veco ļaužu diena.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija