Naktī uz 2026. gada 25. oktobri Latvijā pulksteņi jāpagriež par stundu atpakaļ: pēc plkst. 4.00 atkal būs plkst. 3.00. Tā sākas ziemas laiks, un šī papildu stunda ir ikgadējās sezonālās kārtības praktiskā sekas. Eiropas Savienībā joprojām nav panākta vienošanās par maiņas atcelšanu un pastāvīgu laiku.
Kāpēc vispār radās vasaras laiks
Vasaras laika iecere bija labāk izmantot gaišās vakara stundas, pavasarī un vasarā pulksteņa laiku pabīdot uz priekšu. Tādējādi cilvēku ikdienas gaitas vairāk sakristu ar dienasgaismu. Šis ir vēsturiskais pamatojums, taču tas pats par sevi nepierāda, ka mūsdienās pāreja dod ievērojamu enerģijas ietaupījumu.
Laika maiņa ietekmē kopēju ikdienas atskaites punktu — pulksteņa rādījumu, pēc kura saskaņo darbu, mācības, transporta kustību un tikšanās. Pāreja nemaina dienasgaismas daudzumu; tā maina, kā pulksteņa stundas atbilst rīta un vakara gaismai.
Ko nosaka Eiropas Savienības kārtība
Eiropas Savienības noteikumi paredz pāreju uz vasaras laiku marta pēdējā svētdienā un atgriešanos pie ziemas laika oktobra pēdējā svētdienā. Tāpēc 2026. gada rudens pārejas datums ir 25. oktobris.
Eiropas Komisija savā informācijā par vasaras laiku apraksta šo sezonālo grafiku un ES diskusiju par tā izbeigšanu. Pārejas atcelšana nav īstenota Eiropas Savienības mērogā, jo dalībvalstīm jāsaskaņo, kādu pastāvīgu laiku tās izvēlētos. Bez kopīgas pieejas kaimiņvalstīs varētu atšķirties pulksteņa laiks, kas sarežģītu pārrobežu satiksmes un ikdienas plānošanu.
Tātad diskusija nav tikai par to, vai pulksteni grozīt. Jāvienojas arī par to, vai pastāvīgi saglabāt vasaras vai ziemas laiku un kā šāda izvēle darbotos starp valstīm.

Enerģijas ietaupījums nav viss stāsts
Vasaras laika vēsturiskā iecere bija saistīta ar gaišo stundu izmantošanu. Taču no šīs ieceres vien nevar secināt, cik daudz enerģijas mūsdienās tiek ietaupīts. Patēriņu ietekmē arī laikapstākļi, ēku apsilde un dzesēšana, apgaismojuma paradumi un tas, kā cilvēki pavada vakarus.
Tāpēc sezonālo maiņu nevajadzētu pamatot ar pārliecinošu, visās situācijās vienādu ietaupījumu. Eiropas Komisijas aprakstītā ES diskusija rāda, ka jautājums ir plašāks: līdzās praktiskiem ieguvumiem jāņem vērā arī saskaņota laika režīma nozīme dalībvalstīm.
Ko 25. oktobra maiņa nozīmē Latvijā
Latvijā pāreja notiek saskaņā ar valsts noteikto sezonālās laika skaitīšanas kārtību. Naktī uz svētdienu, 25. oktobri, pulksteņi jāgriež par vienu stundu atpakaļ; tāpēc nakts pēc pulksteņa rādījuma būs par stundu garāka.
Daudzas elektroniskas ierīces laiku maina automātiski, bet mehāniskiem pulksteņiem tas jāpārregulē pašiem. Pārbaudīt vērts arī ierīces vai grafikus, kuros laiks tiek iestatīts manuāli, lai svētdienas plāni un tikšanās būtu norādīti pareizajā laikā.
Kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis nav vienojušās par kopīgu pastāvīgo laiku, oktobra beigu un marta beigu pāreja turpinās pēc noteiktā grafika. Latvijā tuvākais praktiskais datums ir 25. oktobris, kad pulkstenis jāatliek par stundu atpakaļ.
Avots: Eiropas Komisija
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Normatīvais konteksts
Pārejas grafiks un Latvijas laika skaitīšanas kārtība aprakstīta, izmantojot Eiropas Komisijas un Latvijas tiesību akta informāciju.
- ES pāreja uz ziemas laiku paredzēta oktobra pēdējā svētdienā
- 2026. gada rudens pārejas datums ir 25. oktobris
- Latvijā pulksteņi jāpagriež par vienu stundu atpakaļ
- Avots
- Eiropas Komisija
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-10-24 09:41
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri