Latvijas 2026. gada deficīts: vai aprīlī apstiprinās virs 3%?

Finanšu ministrija 2026. gada 1. augustā norādīja, ka Latvijas valdība plāno fiskālo konsolidāciju, lai 2026. gada budžetā ievērotu Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumus. Tas ir nozīmīgs signāls, taču galīgais deficīts būs atkarīgs arī no aizsardzības izdevumiem, enerģētikas investīcijām, nodokļu ieņēmumiem un parāda apkalpošanas izmaksām. Prognozes atskaites punkts ir 2027. gada 30. aprīlis, kad jau jābūt pieejamiem pirmajiem oficiālajiem datiem par 2026. gada rezultātu.

Autors: “Kafe Dzintars” ekonomikas redakcija. Publicēts 2026. gada 24. augustā.

Svarīgākie fakti

• Jautājums: vai Latvijas 2026. gada vispārējās valdības deficīts pārsniegs 3% no IKP?
• Slēgšanas datums: 2027. gada 30. aprīlis.
• JĀ: oficiālais deficīts ir lielāks par 3,0% no IKP.
• NĒ: deficīts ir 3,0% vai mazāks.
• Izšķirošais rādītājs: pirmais oficiāli publicētais 2026. gada vispārējās valdības bilances rezultāts.

Kāpēc 3% robeža nav tas pats, kas valsts pamatbudžeta bilance

Eiropas Savienības fiskālajā uzraudzībā 3% atsauces vērtību attiecina uz vispārējās valdības deficītu pret iekšzemes kopproduktu. Šis rādītājs aptver plašāku publiskā sektora loku nekā ikdienā apspriestais valsts pamatbudžets un tiek aprēķināts pēc vienotas Eiropas statistikas metodikas.

Tāpēc atsevišķa ministrijas budžeta izpilde vai Valsts kases naudas plūsma vēl nepasaka, kāds būs ES vajadzībām aprēķinātais gada rezultāts. To var mainīt pašvaldību bilances, valsts struktūru darījumi, uzkrājumu principa korekcijas un IKP novērtējuma pārskatīšana.

Svarīga ir arī formulējuma precizitāte. Ja oficiālais deficīts būtu tieši 3,0% no IKP, prognozes atbilde būtu “NĒ”, jo jautājums ir par robežas pārsniegšanu, nevis sasniegšanu.

Konsolidācijas plāns stiprina scenāriju zem 3%, bet negarantē rezultātu

Finanšu ministrijas publicētā informācija apliecina valdības nodomu veikt fiskālo konsolidāciju, lai ievērotu ES budžeta disciplīnu. Konsolidācija parasti nozīmē izdevumu pieauguma ierobežošanu, papildu ieņēmumus vai abu instrumentu kombināciju.

Tas atbalsta scenāriju, kurā deficīts nepārsniedz 3%. Tomēr politikas nodoms vēl nav gada gala iznākums. Izšķiroša būs pasākumu faktiskā ieviešana, to fiskālais apjoms un tas, vai gada laikā neradīsies jauni izdevumi.

Aizsardzība ir viens no lielākajiem spiediena avotiem. Ja papildu finansējums tiek piešķirts bez līdzvērtīgiem ietaupījumiem vai ieņēmumiem citās jomās, deficīts palielinās. Vienlaikus ES fiskālo noteikumu piemērošanā var tikt vērtēti īpaši apstākļi, taču tie automātiski nemaina pašu statistisko deficīta rādītāju.

Enerģētikas investīciju ietekme būs atkarīga no finansēšanas veida. ES fondu līdzfinansējums var samazināt slogu valsts budžetam, savukārt pilnībā no aizņēmumiem finansēti projekti tuvākajā termiņā var palielināt izdevumu un parāda spiedienu.

Inflācija var palielināt nodokļu ieņēmumus un vienlaikus sadārdzināt valsts izdevumus

Inflācija budžetu ietekmē abos virzienos. Augstākas preču un pakalpojumu cenas var palielināt nominālos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus. Algu kāpums savukārt var dot vairāk darbaspēka nodokļu, ja nodarbinātība saglabājas stabila.

Tomēr lielāki nominālie ieņēmumi nav automātiska garantija zemākam deficītam. Valstij sadārdzinās būvdarbi, iepirkumi, enerģija un citi pakalpojumi. Spiedienu rada arī algu pārskatīšana publiskajā sektorā un sociālo maksājumu indeksācija.

Izšķirošs būs inflācijas avots

Ja cenu pieaugumu pavada stabils patēriņš un algu fonds, nodokļu ieņēmumi var pārspēt sākotnējo plānu. Ja inflāciju galvenokārt izraisa dārgāka enerģija un mājsaimniecības samazina pirkumus, ieņēmumu efekts var būt vājāks, bet nepieciešamība pēc atbalsta pasākumiem — lielāka.

Arī IKP saucējs ietekmē deficīta attiecību. Straujāks nominālā IKP kāpums matemātiski samazina konkrētas deficīta summas īpatsvaru, kamēr vājāka ekonomika vai vēlāk pārskatīts IKP var šo attiecību palielināt.

Parāda apkalpošanas izmaksas samazina budžeta manevra iespējas

Valsts parāda procentu maksājumi ir izdevumi, kurus īstermiņā grūti samazināt ar politisku lēmumu. To apmēru nosaka parāda kopējais līmenis, iepriekš izlaisto vērtspapīru nosacījumi, refinansēšanas grafiks un likmes, par kurām valsts var aizņemties tirgū.

Augstākas tirgus likmes neattiecas uz visu parādu vienā dienā. Ietekme budžetā ienāk pakāpeniski, pārfinansējot dzēšamās saistības vai uzņemoties jaunus aizņēmumus. Tomēr ilgstoši dārgāks finansējums palielina procentu izdevumus un atstāj mazāk līdzekļu aizsardzībai, veselībai, izglītībai un investīcijām.

Kredītreitings ietekmē šo ķēdi, bet nav atkarīgs tikai no viena gada deficīta. Reitingu aģentūras parasti vērtē arī parāda dinamiku, ekonomikas izaugsmi, institūciju kvalitāti, ārējos riskus un valdības spēju īstenot ticamu vidēja termiņa fiskālo plānu.

Ceļš uz “JĀ” un ceļš uz “NĒ”

Scenārijs “JĀ” kļūtu ticamāks, ja aizsardzības vai enerģētikas izdevumi pārsniegtu plānoto, konsolidācijas pasākumi kavētos, ekonomikas izaugsme būtu vājāka vai nodokļu ieņēmumi nesasniegtu budžetā paredzēto. Papildu risku radītu lielākas procentu izmaksas un neplānoti atbalsta pasākumi.

Scenāriju “NĒ” stiprinātu savlaicīgi īstenota konsolidācija, ieņēmumi virs plāna, mērens izdevumu pieaugums un noturīgs nominālais IKP. Nozīme būtu arī tam, cik liela investīciju daļa tiek segta ar ES finansējumu un vai jaunie tēriņi tiek kompensēti citās budžeta pozīcijās.

Pašlaik drošākais secinājums ir ierobežots: valdība ir publiski paziņojusi par mērķi ievērot fiskālās disciplīnas nosacījumus, taču ar šo signālu vien nepietiek, lai iepriekš noteiktu gala rezultātu. Prognozes svarīgākie starpposma rādītāji būs budžeta faktiskie ieņēmumi, izdevumu pārskatīšana un atjaunotās makroekonomiskās prognozes.

Pārsniegums nenozīmētu tūlītēju sodu, bet palielinātu uzraudzību

Deficīts virs 3% var kļūt par pamatu pastiprinātai ES fiskālajai izvērtēšanai, tomēr sekas nav automātiskas. Tiek ņemts vērā pārsnieguma apmērs, ilgums, ekonomiskie apstākļi, parāda dinamika un piemērojamie elastības nosacījumi.

Iespējamais process var ietvert Eiropas Komisijas novērtējumu, ieteikumus un prasību pēc ticama korekcijas ceļa. Finansiālas sankcijas būtu vēlāks un nosacīts procesa posms, nevis tūlītējs rezultāts vienam statistikas paziņojumam.

Tirgus reakcija arī nebūtu mehāniska. Neliels, īslaicīgs un izskaidrojams pārsniegums var tikt vērtēts citādi nekā ilgstoša budžeta pasliktināšanās bez skaidra koriģēšanas plāna. Mājsaimniecībām praktiskā ietekme visdrīzāk parādītos caur stingrāku nākamo budžetu, lēnāku izdevumu kāpumu vai nodokļu politikas izmaiņām.

Kā tiks noteikts gala rezultāts

Prognozi izšķirs pirmais oficiāli publicētais Latvijas 2026. gada vispārējās valdības deficīta rādītājs procentos no IKP, kas sagatavots ES fiskālajai statistikai. Par galveno atskaites punktu kalpos Eurostat publicētais vai apstiprinātais rezultāts; Finanšu ministrijas dati sniegs nacionālo skaidrojumu.

Ja pirmais rādītājs būs lielāks par 3,0%, rezultāts būs “JĀ”. Ja tas būs 3,0% vai mazāks, rezultāts būs “NĒ”. Vēlākas rutīnas datu revīzijas sākotnējo iznākumu nemainīs. Ja līdz 2027. gada 30. aprīlim rādītājs nebūs publicēts, izšķiršana jāatliek līdz pirmajai oficiālajai publikācijai, neizmantojot neoficiālas aplēses.

Līdz tam lasītājiem būtiskākie signāli būs Finanšu ministrijas atjaunotās prognozes, 2026. gada budžeta izpildes dati un pirmais paziņojums par vispārējās valdības bilanci.

Avots: Finanšu ministrija