15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

Kafe Dzintars redakcijas analīze

1. Saeimas vēlēšanas Latvijā paredzētas 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem rezultātiem būs vēlētāju aktivitāte. Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. Šis datums ir arī prognozes noslēguma robeža: pēc balsošanas Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais rādītājs parādīs, vai līdzdalība pārsniegusi 60%.

Īsi par svarīgāko

• Prognozes jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
• Prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ iznākumam nepieciešams vismaz 60,01%, ja rezultātu publicē ar divām zīmēm aiz komata.
• Tieši 60,00% vai mazāk nozīmē NĒ.
• Izšķirošs būs CVK vēlāk publicētais galīgais aktivitātes rādītājs.

60% robeža ir politiski nozīmīga, taču tai nav īpaša juridiska spēka. Tā nemaina mandātu sadali un pati par sevi nepadara Saeimu tiesiski pilnvarotāku. Tomēr augstāka līdzdalība var liecināt, ka parlamenta un nākamās valdības izvēlē iesaistījusies plašāka sabiedrības daļa.

Kāpēc 60% robežas pārvarēšana nav pašsaprotama

Iepriekšējo Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 60% ir sasniedzama, bet pēdējos vēlēšanu ciklos bieži nepārvarēta robeža. CVK publicētie vēsturiskie dati ļauj novērtēt sākumpunktu, taču tie nav 2026. gada rezultāta paredzējums.

Šis salīdzinājums parāda divas pretējas tendences. No vienas puses, 2022. gada aktivitāte bija ievērojami augstāka nekā 2018. gadā. No otras puses, tā joprojām palika nedaudz zem prognozes robežas. Lai 2026. gadā sasniegtu JĀ iznākumu, vajadzīgs pieaugums salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām.

Vēsturiskie procenti jālasa uzmanīgi. Tie atspoguļo katru konkrēto vēlēšanu politisko situāciju, kandidātu piedāvājumu, sabiedrības noskaņojumu un balsošanas pieejamību. Iepriekšējais kāpums vai kritums automātiski neturpinās nākamajā ciklā.

Kas var palielināt vēlētāju mobilizāciju 2026. gadā

Aktivitāti parasti neveido viens notikums. To ietekmē konkurences intensitāte, vēlētāju pārliecība par izvēles nozīmi un praktiskā iespēja nobalsot. Vislielākā skaidrība par šo faktoru kopējo ietekmi var rasties tikai priekšvēlēšanu perioda pēdējās nedēļās.

Cieša politiskā konkurence

Ja vairāku sarakstu izredzes iekļūt Saeimā būs līdzīgas vai ja nebūs skaidrs iespējamais valdības vairākums, vēlētāji savu balsi var uztvert kā īpaši nozīmīgu. Mobilizāciju var veicināt arī izteikta konkurence par vēlētājiem, kuri iepriekš nav piedalījušies.

Nozīme būs partiju spējai piedāvāt atšķirīgus un saprotamus risinājumus. Aktīva kampaņa pati par sevi negarantē lielāku līdzdalību, tomēr tā var palielināt interesi, ja diskusijas skar cilvēku ikdienas drošību, ienākumus, veselības aprūpi, izglītību vai reģionu attīstību.

Ērta balsošana Latvijā un ārvalstīs

Vēlētāji varēs balsot vēlēšanu iecirkņos Latvijā, bet ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem paredzamas balsošanas iespējas atbilstoši vēlēšanu kārtībai. Precīzus iecirkņus, darba laikus, balsošanas veidus un termiņus publicēs CVK.

Praktiskā pieejamība var kļūt par izšķirošu faktoru cilvēkiem, kuri vēlēšanu dienā atrodas ārpus deklarētās dzīvesvietas vai Latvijas. Iecirkņu izvietojums, informācijas savlaicīgums un saprotami norādījumi var samazināt šķēršļus, taču nevar pilnībā aizstāt politisko motivāciju.

Vēlētājiem pirms balsošanas būs lietderīgi CVK vietnē pārbaudīt:

• aktuālo iecirkņu sarakstu un darba laikus;
• personu apliecinoša dokumenta prasības;
• iepriekšējās balsošanas iespējas un datumus;
• ārvalstīs pieejamos balsošanas veidus un pieteikšanās termiņus.

Kas var noturēt aktivitāti zem 60%

NĒ scenārijs kļūst ticamāks, ja vēlētāji neredz būtiskas atšķirības starp politiskajiem piedāvājumiem vai netic, ka viņu balss ietekmēs valdības veidošanu. Līdzdalību var samazināt arī vilšanās partijās, nogurums no ilgstošiem konfliktiem un zema uzticēšanās politiskajām institūcijām.

Vēl viens risks ir nevienmērīga mobilizācija. Augsta interese atsevišķās pilsētās, vecuma grupās vai politiski aktīvākajā sabiedrības daļā vēl nenozīmē, ka aktivitāte pieaugs visā valstī. Nacionālajam rādītājam nepieciešama plaša iesaiste dažādos reģionos un vēlētāju grupās.

Arī ārēji apstākļi vēlēšanu dienā var ietekmēt cilvēku plānus, lai gan to nozīmi nevajadzētu pārspīlēt. Laikapstākļi, pārvietošanās iespējas un rindas iecirkņos var ietekmēt daļu vēlētāju, taču parasti svarīgāka ir iepriekš izveidojusies vēlme piedalīties.

JĀ un NĒ scenāriji līdz 3. oktobrim

JĀ scenārijam nepieciešams, lai 2022. gada atjaunotā interese ne tikai saglabātos, bet arī pieaugtu pietiekami, lai pārvarētu 60,00% robežu. To varētu atbalstīt cieša vēlēšanu konkurence, augsta kampaņas intensitāte, plaša jaunāku vēlētāju iesaiste un aktīvāka Latvijas pilsoņu dalība ārvalstīs.

NĒ scenārijs piepildīsies arī tad, ja rezultāts būs ļoti tuvu robežai. Piemēram, 59,99% ir NĒ, un arī tieši 60,00% nozīmē NĒ. Tādēļ pat neliela atšķirība starp sākotnēji publiskotajiem un vēlāk precizētajiem datiem var būt izšķiroša.

Pašlaik nav pietiekama pamata pasniegt kādu no scenārijiem kā drošu. Vēsturiskie dati drīzāk rāda saspringtu robežsituāciju: 60% ir tuvu vairāku iepriekšējo vēlēšanu aktivitātei, bet pēdējo reizi tā pārsniegta 2010. gada Saeimas vēlēšanās.

Kā tiks noteikts prognozes iznākums

Centrālā vēlēšanu komisija ir institūcija, kas organizē Saeimas vēlēšanu norisi un publicē oficiālos rezultātus, tostarp vēlētāju aktivitāti. Prognoze netiks izšķirta pēc aptaujām, mediju aplēsēm, vēlēšanu dienas starprezultātiem vai atsevišķu iecirkņu datiem.

Iznākums būs JĀ, ja CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos norādītā aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Ja tā būs 60,00% vai zemāka, iznākums būs NĒ. Ja sākotnējais rādītājs vēlāk tiks koriģēts, noteicoša būs jaunākā CVK publicētā galīgā vērtība.

Šāda kārtība ir svarīga, jo vēlēšanu naktī redzamie procenti var mainīties, saņemot informāciju no atlikušajiem iecirkņiem vai precizējot rezultātus. Tādēļ gala vērtējums iespējams tikai pēc CVK oficiālās rezultātu apkopošanas.

Augstāka aktivitāte dotu politisku, nevis juridisku signālu

Ja līdzdalība pārsniegs 60%, jaunās Saeimas vairākums varēs norādīt uz plašāku sabiedrības iesaisti vēlēšanās. Tas var stiprināt politisko argumentu par saņemto mandātu, īpaši sarežģītu reformu vai koalīcijas sarunu laikā.

Tomēr aktivitātes procents nenosaka valdības stabilitāti. To ietekmēs Saeimā ievēlēto partiju skaits, mandātu sadalījums, koalīcijas vairākums un partneru spēja vienoties. Arī zemāka aktivitāte nepadara vēlēšanu rezultātus mazāk tiesiskus, ja vēlēšanas notikušas atbilstoši normatīvajām prasībām.

Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs CVK publicētā informācija par 15. Saeimas vēlēšanu kārtību un balsošanas iespējām. Savukārt galīgo atbildi par 60% robežu sniegs tikai oficiālais vēlētāju aktivitātes rādītājs pēc 2026. gada 3. oktobra balsojuma.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija