Kā samazināt elektrības patēriņu mājās bez dārga remonta

Elektrības rēķinu bieži iespējams samazināt bez virtuves pārbūves, saules paneļiem vai jaunas apkures sistēmas. Vispirms jāatrod ierīces, kas patērē daudz vai darbojas ilgāk, nekā mājsaimniecībā nepieciešams, un jāmaina ikdienas paradumi, kuru rezultātu var izmērīt kilovatstundās.

Sāciet ar patēriņa avotiem, nevis minējumiem

Lielāko elektroenerģijas patēriņu parasti rada ierīces, kas silda, dzesē vai darbojas daudzas stundas: elektriskā plīts un cepeškrāsns, boileris, žāvētājs, veļas mazgājamā mašīna, ledusskapis, saldētava, kondicionieris un elektriskie sildītāji.

Arī mazāki patērētāji kopā var veidot pamanāmu daļu rēķina. Televizors, spēļu konsole, rūteris, dekoders, datoru lādētāji un kafijas automāts gaidstāves režīmā patērē maz, taču to dara visu diennakti.

Lasi arī: “Pietiekami labi” var būt gudra izvēle: kā neiestrēgt perfekcionismā

Pirmais uzdevums ir saprast, kuri paradumi mājās atkārtojas. Piemēram, veļas žāvētājs, kas darbojas vairākas reizes nedēļā, bieži ietekmēs patēriņu vairāk nekā viena aizmirsta lampa.

Kā aprēķināt ierīces patēriņu kilovatstundās

Ja uz ierīces norādīta jauda vatos, aptuvenu patēriņu var aprēķināt šādi:

jauda vatos ÷ 1000 × darbības stundas = kWh

Piemēram, 1000 vatu elektriskais sildītājs, kas ieslēgts divas stundas, patērē apmēram 2 kWh. Savukārt 10 vatu LED spuldze, kas deg piecas stundas, patērē 0,05 kWh.

Šis aprēķins ir aptuvens, jo daudzas ierīces nedarbojas ar pilnu jaudu visu laiku. Ledusskapja kompresors ieslēdzas periodiski, bet veļas mašīnas patēriņš būtiski mainās atkarībā no temperatūras, programmas un veļas daudzuma.

Lai iegūtu precīzāku atbildi, izmantojiet kontaktligzdā ievietojamu patēriņa mērītāju. Tas uzrāda konkrētās ierīces kilovatstundas un ļauj salīdzināt, cik izmaksā tās lietošana dažādos režīmos.

Gaidstāves režīms: mazi patēriņi, kas nepazūd

Gaidstāves režīms ir ērts, tomēr ierīces šādā stāvoklī turpina izmantot elektrību. Īpaši vērts pārbaudīt izklaides tehnikas komplektus, darba galda aprīkojumu un virtuves ierīces ar displejiem.

Praktisks risinājums ir pagarinātājs ar slēdzi. To var izmantot televizoram, konsolei, skaļruņiem un lādētājiem, kurus naktī vai prombūtnes laikā nevajag turēt gatavībā. Rūteri, drošības sistēmas, medicīniski svarīgas ierīces un viedās mājas vadības elementus nevajadzētu atslēgt, ja tas traucē to funkcijai.

Pārbaudiet lādētājus un vecās ierīces

Lādētājs bez pievienotas ierīces parasti patērē maz, taču bojāti, ļoti veci vai silstoši lādētāji jāaizstāj drošības dēļ. Veca saldētava, ledusskapis vai dekoders var būt daudz nozīmīgāks patēriņa avots nekā vairāki lādētāji kopā.

Veļas mazgāšana ar mazāku patēriņu

Veļas mazgāšanā visvairāk elektroenerģijas parasti prasa ūdens uzsildīšana. Tāpēc zemāka temperatūra un pilna, bet nepārblīvēta tvertne bieži samazina vienas mazgāšanas patēriņu.

Ikdienas veļai izvēlieties programmu, kas atbilst audumam un netīrības pakāpei. Ne vienmēr nepieciešama augsta temperatūra vai īsā programma: īsāks cikls dažkārt patērē vairāk, ja tas intensīvāk silda ūdeni.

• Mazgājiet pilnā ielādē, ja auduma kopšanas norādes to pieļauj.
• Izmantojiet zemāku temperatūru ikdienas veļai.
• Centrifugējiet pietiekami labi, lai veļa ātrāk izžūtu.
• Ja iespējams, žāvējiet veļu uz statīva, nevis žāvētājā.
• Pirms žāvētāja lietošanas iztīriet pūku filtru.

Ledusskapja temperatūra un novietojums ietekmē rēķinu

Ledusskapim parasti pietiek ar aptuveni +4 līdz +5 °C, bet saldētavai ar apmēram −18 °C. Pārāk zema temperatūra ne vienmēr uzlabo pārtikas uzglabāšanu, bet var palielināt elektroenerģijas patēriņu.

Neievietojiet ledusskapī karstu ēdienu un neatstājiet durvis atvērtas, plānojot maltīti. Ierīcei vajadzīga arī gaisa cirkulācija ap aizmuguri un sāniem, tāpēc to nevajadzētu cieši piespiest pie sienas vai novietot blakus plītij un radiatoram.

Regulāri notīriet putekļus no pieejamajām ventilācijas vietām un pārbaudiet durvju blīvējumu. Ja papīra lapa starp durvīm viegli izslīd, blīvējums var nebūt pietiekami ciešs.

Nomainiet apgaismojumu tur, kur tas deg visbiežāk

LED spuldze patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas nekā vecāka tipa kvēlspuldze, īpaši telpās, kur gaisma deg vairākas stundas dienā. Vispirms nomainiet spuldzes virtuvē, gaitenī, vannasistabā un darba vietā.

Izvēloties LED spuldzi, salīdziniet ne tikai vatus, bet arī gaismas plūsmu lūmenos un krāsas temperatūru. Dzīvojamām telpām bieži piemērota silti balta gaisma, bet darba virsmai var būt noderīga neitrālāka gaisma. Pārāk blāva spuldze var likt ieslēgt papildu apgaismojumu.

Pārbaudiet rēķinu un salīdziniet mēnešus

Elektrības rēķinā atrodiet patērēto kWh daudzumu, norēķinu periodu un izmaksas par kilovatstundu. Salīdziniet līdzīgus mēnešus, ne tikai blakus esošus periodus: ziemā patēriņu var būtiski ietekmēt apgaismojums, elektriskā apkure vai biežāka ēst gatavošana mājās.

Pierakstiet mēneša patēriņu un vienu vai divas izmaiņas, ko ieviesāt. Piemēram, atslēdzāt gaidstāves ierīces vai sākāt mazgāt veļu zemākā temperatūrā. Pēc viena vai diviem norēķinu periodiem būs vieglāk saprast, vai izmaiņa devusi rezultātu.

Ja patēriņš pēkšņi pieaug

Pārbaudiet, vai nav mainījies mājsaimniecības ritms: vairāk darba no mājām, papildu iemītnieks, elektriskais sildītājs, jauna ierīce vai ilgāka žāvētāja lietošana. Ja skaitītāja dati neatbilst jūsu paradumiem, salīdziniet rēķina periodu ar skaitītāja rādījumiem un sazinieties ar savu elektroenerģijas tirgotāju vai sadales sistēmas operatoru.

Pārbaudes saraksts nākamajai nedēļai

• Pierakstiet rēķinā norādīto patēriņu kWh.
• Izmēriet vismaz vienu ierīci ar patēriņa mērītāju.
• Atslēdziet vienu gaidstāves ierīču grupu, ko naktī nelietojat.
• Pārbaudiet ledusskapja temperatūru un durvju blīvējumu.
• Izvēlieties zemākas temperatūras mazgāšanas programmu piemērotai veļai.
• Nomainiet visbiežāk lietoto vecā tipa spuldzi pret LED spuldzi.
• Pēc nākamā rēķina salīdziniet rezultātu ar līdzīgu iepriekšējo periodu.

Nelielas izmaiņas ir vērtīgas tad, ja tās ir viegli uzturēt. Sāciet ar vienu izmērāmu paradumu, novērojiet patēriņu un tikai pēc tam izlemiet, vai nepieciešami lielāki ieguldījumi.

Avots: Editorial research