15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte būs virs 60%?

1. 2026. gada 3. oktobrī, un līdz ar to prognozei ir skaidrs noslēguma datums. Galvenais salīdzinājuma punkts ir 2022. gada vēlēšanas, kurās, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Lai 2026. gada iznākums būtu JĀ, CVK galīgajam valsts kopējam rādītājam jābūt stingri lielākam par 60,00%.Saeimas vēlēšanas notiks

Autors: Kafe Dzintars redakcija. Informācija izvērtēta 2026. gada 28. augustā.

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
• Termiņš: prognoze noslēdzas 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs pārsniedz 60,00%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais 15. Saeimas vēlēšanu gala rezultāts.

Kāpēc 60% ir nozīmīga robeža 2026. gadā

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobra diena, tādēļ vēlētājiem, partijām un vēlēšanu administrācijai ir viens iepriekš zināms atskaites punkts.

60% nav Satversmē noteikts vēlēšanu derīguma slieksnis. Šajā prognozē tas izmantots kā skaidra salīdzinājuma robeža, jo iepriekšējo Saeimas vēlēšanu aktivitātei līdz tai pietrūka tikai 0,57 procentpunkti. Pat salīdzinoši neliela līdzdalības palielināšanās tādēļ var mainīt atbildi no NĒ uz JĀ.

Robežai ir arī sabiedriska nozīme. Tā palīdz saprotami salīdzināt vēlēšanu ciklus un novērtēt, cik plaša balsstiesīgo daļa izmantojusi iespēju piedalīties nākamās Saeimas izraudzīšanā. Tomēr pats skaitlis neatklāj, kuras sabiedrības grupas balsojušas un kā sadalījušās viņu balsis.

2022. gada 59,43% rezultāts atstāj iznākumu atvērtu

CVK informācija par 14. Saeimas vēlēšanām rāda, ka 2022. gadā vēlētāju aktivitāte sasniedza 59,43%. Tas ir pietiekami tuvu prognozes robežai, lai 2026. gada rezultātu nevarētu droši paredzēt tikai pēc iepriekšējā balsojuma.

Starpība izteikta procentpunktos, jo tiek salīdzināti divi aktivitātes procenti: 59,43% un 60,00%. Šis nošķīrums ir svarīgs arī gala rezultāta interpretācijā. 0,57 procentpunktu pieaugums novestu rādītāju tieši līdz 60,00%, taču ar to JĀ nosacījums vēl nebūtu izpildīts. Prognozei vajadzīgs rezultāts virs robežas, nevis tikai tās sasniegšana.

1. gada rezultāts ir vēsturisks atskaites punkts, nevis 2026. gada iznākuma garantija. Katrā vēlēšanu ciklā mainās politiskais piedāvājums, sabiedrības noskaņojums, konkurences intensitāte un vēlētāju motivācija. Atšķirties var arī tas, cik viegli balsotājiem Latvijā un ārvalstīs praktiski sasniegt balsošanas vietu.

Zināmais šobrīd ir vēlēšanu datums, iepriekšējais aktivitātes rādītājs un precīzs prognozes atrisināšanas nosacījums. Nezināmais ir 2026. gada faktiskā līdzdalība, tādēļ jebkurš novērtējums pirms CVK gala rezultāta paliek prognoze.

Balsis Latvijā un ārvalstīs veidos kopējo līdzdalības ainu

Aktivitāti ietekmēs gan vēlētāji Latvijā, gan Latvijas balsstiesīgie pilsoņi ārvalstīs. Cilvēkiem, kuri dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārpus valsts, nozīmīga var būt informācijas pieejamība, attālums līdz balsošanas vietai un iespēja laikus saprast piemērojamo balsošanas kārtību.

Latvijā līdzdalību var ietekmēt vēlēšanu iecirkņu sasniedzamība, darba un ģimenes pienākumi, veselības stāvoklis, laikapstākļi un pārliecība, ka balsojumam ir nozīme. Šie apstākļi var darboties dažādos virzienos, un atsevišķas pašvaldības augsts vai zems rezultāts vēl nepasaka, kāds būs valsts kopējais procents.

Prognozes atrisināšanai netiks atsevišķi saskaitīti medijos, pašvaldībās vai iecirkņos publicēti skaitļi. Izmantots būs tikai tas kopējais aktivitātes rādītājs, kuru CVK pēc vēlēšanām publicēs kā galīgu valsts rezultātu atbilstoši savai oficiālajai uzskaitei.

Kas var palielināt vai samazināt līdzdalību

Ceļš uz rezultātu virs 60%

JĀ iznākums kļūtu ticamāks, ja vēlētāji saskatītu skaidru izvēli starp konkurējošiem politiskajiem piedāvājumiem un uzskatītu vēlēšanu rezultātu par būtisku valsts turpmākajam kursam. Līdzdalību var veicināt arī plaša sabiedriskā diskusija, saprotama informācija par balsošanu un aktīva jaunāku vai iepriekš pasīvu vēlētāju iesaiste.

Svarīga var būt arī spēja mobilizēt cilvēkus, kuri 2022. gadā nepiedalījās. Tā kā līdz 60% robežai iepriekš pietrūka mazāk par vienu procentpunktu, izšķiroša var būt samērā nelielas balsstiesīgo daļas papildu līdzdalība. Tomēr aktivitātes pieaugumam jāparādās CVK kopējā procentā, nevis tikai dažos aktīvos iecirkņos.

Ceļš uz rezultātu 60% vai zemāk

NĒ iznākumu var veicināt vilšanās politiskajā piedāvājumā, sajūta, ka izvēles būtiski neatšķiras, vai pārliecība, ka viena balss rezultātu nemainīs. Līdzdalību var mazināt arī praktiski šķēršļi, nepietiekama informētība un grūtības nobalsot cilvēkiem, kuri vēlēšanu laikā atrodas tālu no ierastās dzīvesvietas.

Rezultātam nav jābūt ievērojami zemākam par iepriekšējo, lai prognoze atrisinātos kā NĒ. Arī tieši 60,00% neatbilst JĀ nosacījumam, jo noteikums prasa stingri lielāku skaitli. Tādējādi pat ļoti neliela starpība ap robežu var būt izšķiroša.

Ko līdzdalība nozīmē jaunās Saeimas politiskajam mandātam

Augstāka aktivitāte parasti nozīmē, ka jaunās Saeimas izraudzīšanā piedalījusies plašāka balsstiesīgo sabiedrības daļa. Tas var stiprināt priekšstatu, ka parlamenta sastāvs balstās plašākā līdzdalībā, un dot partijām lielāku sabiedrisko pamatu, uz kuru atsaukties, sākot darbu.

Tomēr aktivitātes procents pats par sevi nenosaka parlamenta darba kvalitāti, koalīcijas stabilitāti vai sabiedrības uzticēšanos pēc vēlēšanām. Arī zemāka līdzdalība automātiski nepadara vēlēšanas vai ievēlēto Saeimu neleģitīmu. Juridisko rezultātu nosaka vēlēšanu kārtība un oficiālā balsu apkopošana, nevis šīs prognozes 60% robeža.

Politiskā mandāta saturu veido ne tikai balsotāju skaits, bet arī balsu sadalījums starp kandidātu sarakstiem. Divās vēlēšanās ar līdzīgu aktivitāti var rasties ļoti atšķirīgs Saeimas sastāvs. Savukārt lielāka līdzdalība var mainīt partiju spēku samēru, ja papildus atnākušo vēlētāju izvēles atšķiras no regulāro balsotāju izvēlēm.

Gala atbildi sniegs tikai CVK kopējais rezultāts

Vēlēšanu dienā publiskotie starprezultāti var parādīt līdzdalības tempu, taču tie neatrisinās prognozi. Tāpat netiks izmantots Rīgas, kāda novada, ārvalstu iecirkņu vai cita atsevišķa vēlēšanu apgabala procents, pat ja tas ievērojami pārsniegs 60%.

Pēc balsošanas jāgaida CVK publicētais galīgais 15. Saeimas vēlēšanu aktivitātes rādītājs visai valstij. Ja tas būs 60,01% vai vairāk, atbilde būs JĀ. Ja CVK publicēs 60,00% vai mazāk, atbilde būs NĒ. Redakcija neveidos alternatīvu aprēķinu un neaizstās oficiālo procentu ar mediju aplēsēm.

Nākamais izšķirošais pārbaudes punkts būs CVK gala rezultātu publikācija pēc 2026. gada 3. oktobra vēlēšanām. Līdz tam 2022. gada 59,43% saglabājas kā tuvākais oficiālais salīdzinājums, bet ne kā pierādījums tam, kurā pusē no 60% robežas nonāks 15. Saeimas vēlēšanas.

Avots: Likumi.lv