Latvijas karogs pie mājām: obligātie datumi un vēsture

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto desmit likumā noteiktās dienās: piecās svētku un atceres dienās parastā veidā, bet piecās piemiņas dienās — sēru noformējumā. Atsevišķa prasība 24. februārī attiecas uz publisku personu ēkām. Lai izpildītu pienākumu pienācīgi, karogam jābūt tīram, nebojātam un pareizi nostiprinātam.

Autors: Kafe Dzintars redakcija

Sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valstiskuma zīme

Latvijas valsts karogs ir viens no valsts nacionālajiem simboliem līdzās ģerbonim un himnai. Tā sarkanbaltsarkanais krāsu salikums Latvijas kultūrvēsturē bija pazīstams jau ilgi pirms neatkarīgas valsts dibināšanas.

Senākais plaši minētais rakstītais avots ir 13. gadsimta Atskaņu hronika. Tajā, aprakstot 1279. gada notikumus, pieminēts karogs ar sarkanu un baltu krāsu, ko lietojuši karavīri no Cēsīm. Šo aprakstu uzskata par Latvijas karoga vēsturiskās izcelsmes nozīmīgu liecību, lai gan viduslaiku karogu nevar automātiski pielīdzināt mūsdienu valsts karogam.

Pašreizējais karoga veidols nostiprinājās 20. gadsimta sākuma nacionālās kustības laikā. Mākslinieks Ansis Cīrulis 1917. gadā palīdzēja izveidot tā pazīstamo vizuālo risinājumu. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par jaunās valsts simbolu, bet tā tiesiskais statuss tika nostiprināts 1921. gadā.

Padomju okupācijas laikā karoga publiska lietošana bija aizliegta. Atmodas gados tas atgriezās sabiedriskajā telpā un 1990. gadā atkal tika atzīts par valsts karogu. Valsts prezidenta kanceleja to raksturo kā vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem.

Karoga izskatu un lietošanu nosaka likums

Latvijas valsts karoga likums nosaka gan karoga izskatu, gan tā lietošanas principus. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2, savukārt tumši sarkanās, baltās un tumši sarkanās joslas savstarpēji sadalītas proporcijā 2:1:2.

Likuma formulējumā jānošķir trīs ēku grupas:

• publisku personu ēkas, tostarp valsts un pašvaldību iestāžu ēkas;
• privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkas;
• dzīvojamās ēkas, tostarp privātmājas un daudzdzīvokļu nami.

Dzīvojamās ēkas īpašniekam pienākums nav atkarīgs no tā, vai māja pieder fiziskai vai juridiskai personai. Daudzdzīvokļu namā par kopīpašuma pārvaldīšanu un karoga novietošanu praktiski parasti rūpējas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība.

Karogu drīkst novietot arī ikdienā un citos ģimenei, novadam vai valstij nozīmīgos datumos. Obligāto dienu uzskaitījums nav aizliegums to lietot biežāk, ja vien tiek ievērota cieņpilna attieksme un pārējās likuma prasības.

Datumi, kad karogs jānovieto obligāti

Tabulā apkopoti likumā noteiktie datumi un lietošanas veids. 2026. gadā decembra pirmā svētdiena ir 6. decembris.

Katram datumam ir konkrēta vēsturiska nozīme. 4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, 21. augusts saistīts ar faktiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, 11. novembrī atzīmē Lāčplēša dienu, bet 18. novembrī — Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.

Sēru dienās tiek pieminēti komunistiskā genocīda upuri, 1940. gada Latvijas okupācija, ebreju tautas genocīda upuri un pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuri.

Kā atšķiras parastais un sēru noformējums

Pie ēkas karoga kātā novietotu karogu sēru noformējumā papildina ar melnu lenti. Lentes platumam jābūt vienai divdesmitajai daļai no karoga platuma, bet garumam jāatbilst karoga platumam. Lenti nostiprina pie kāta virs karoga tā, lai tā brīvi kristu gar karogu.

Ja karogs uzvilkts mastā, sēru noformējumam melnu lenti nepievieno. Karogu vispirms uzvelk līdz masta augšai un pēc tam nolaiž aptuveni līdz pusei. Noņemot karogu, to atkal paceļ līdz augšai un tikai tad nolaiž pavisam.

Parastajā noformējumā karogs tiek novietots bez melnās lentes un mastā pacelts pilnā augstumā. Ja pie ēkas izvietoti vairāki karogi, Latvijas valsts karogam jāierāda goda vieta atbilstoši karogu izvietošanas noteikumiem.

Tīrs un nebojāts karogs ir obligāta prasība

Pie mājas nedrīkst novietot izbalējušu, saplēstu, netīru vai citādi bojātu valsts karogu. Pirms obligātā datuma to ir vērts pārbaudīt dienasgaismā, jo nodilums un krāsas izbalējums telpās var nebūt uzreiz pamanāms.

Praktiskā pārbaude aizņem dažas minūtes:

• pārliecinieties, ka audums nav saplēsts un malas nav izirušas;
• pārbaudiet, vai tumši sarkanā krāsa nav būtiski izbalējusi;
• nostipriniet kātu vai pārbaudiet masta auklas un stiprinājumus;
• raugieties, lai karogs nepieskartos zemei, kokiem vai ēkas konstrukcijām;
• sēru dienā laikus sagatavojiet melno lenti vai pareizi nolaidiet karogu pusmastā.

Karogu nav pienācīgi novietot pie ēkas, kuras fasāde tiek remontēta vai atrodas avārijas stāvoklī, kā arī citos apstākļos, kuros nav iespējams nodrošināt cieņpilnu lietošanu. Šādā situācijā svarīgi izvērtēt drošu un likumam atbilstošu novietojumu, nevis karogu piestiprināt nedrošā vietā.

Obligāto datumu kalendāru ieteicams pārbaudīt gada sākumā, īpaši tādēļ, ka decembra pirmās svētdienas datums katru gadu mainās. Savukārt pirms sēru dienas jāpārliecinās, ka mājās ir prasībām atbilstoša melnā lente vai mastā iespējams karogu droši nolaist pusmastā.

Avots: Likumi.lv