Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā būs zem 3%?

Centrālā statistikas pārvalde publicē oficiālos Latvijas patēriņa cenu indeksus, taču 2026. gada decembra rezultāts vēl nav zināms. Prognozes jautājums ir konkrēts: vai cenu līmenis būs palielinājies par mazāk nekā 3,0% salīdzinājumā ar 2025. gada decembri? Prognožu iesniegšana beigsies 2026. gada 31. decembrī, bet iznākumu noteiks CSP pirmais oficiālais paziņojums par šo mēnesi.

Šis slieksnis ir nozīmīgs mājsaimniecību pirktspējai, tomēr kopējā inflācija neatspoguļo katra cilvēka izdevumus vienādi. Ģimene, kas lielu budžeta daļu tērē pārtikai un mājoklim, cenu pārmaiņas var izjust citādi nekā mājsaimniecība, kurai būtiskāki ir transporta pakalpojumi, degviela vai atpūta.

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ iznākums: CSP publicē rādītāju, kas ir mazāks par 3,0%.
• NĒ iznākums: CSP publicē tieši 3,0% vai lielāku rādītāju.
• Izšķirošais avots: CSP pirmais paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenu pārmaiņām.

Tiks izmantots CSP nacionālais patēriņa cenu rādītājs, nevis Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss. Šis nošķīrums ir būtisks, jo abiem rādītājiem var atšķirties tvērums un aprēķina vajadzībām izmantotā metodika. Salīdzināmu 2026. gada kontekstu par 3% slieksni un HICP sniedz jūnija inflācijas rādītāji.

Ko tieši mēra gada inflācija

Gada inflācija parāda, par cik mainījies vidējais patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar tā paša mēneša cenu līmeni pirms gada. Tātad 2026. gada decembra rādītājs tiks aprēķināts pret 2025. gada decembri, nevis pret 2026. gada novembri vai gada vidējo līmeni.

Ja rādītājs būtu, piemēram, 2,9%, tas nenozīmētu, ka visas preces un pakalpojumi kļuvuši tieši par 2,9% dārgāki. Dažās izdevumu grupās cenas varētu būt augušas straujāk, citās lēnāk, bet atsevišķām precēm tās varētu būt arī samazinājušās.

Patēriņa cenu indeksā dažādas preču un pakalpojumu grupas tiek apvienotas atbilstoši to nozīmei mājsaimniecību patēriņā. Kopējo rezultātu tādēļ veido gan pārtikas un mājokļa izmaksas, gan transports, apģērbs, veselības aprūpe, sakari, atpūta, ēdināšana un citi pakalpojumi.

CSP patēriņa cenu tematiskajā sadaļā publicē oficiālos indeksus un cenu pārmaiņu datus Latvijā. Tieši šajā publiskajā avotā būs meklējams prognozes galīgais rezultāts.

Kāpēc 3% robeža vēl nepasaka, cik maksā dzīve

Inflācija zem 3,0% nozīmētu, ka kopējais cenu līmenis gada laikā audzis lēnāk par noteikto robežu. Tas pats par sevi nenozīmē cenu samazināšanos. Ja inflācija ir pozitīva, cenas kopumā joprojām ir augstākas nekā pirms gada — tikai pieauguma temps ir mērenāks.

Arī NĒ iznākums automātiski nenozīmētu krasu cenu kāpumu. Pietiktu ar CSP rādītāju 3,0%, jo prognozes formulējumā prasīts rezultāts, kas ir stingri zem šīs robežas. Atšķirību starp 2,9% un 3,0% ikdienā var būt grūti sajust, taču prognozes atrisināšanai tā ir izšķiroša.

Katrai mājsaimniecībai ir sava izdevumu struktūra

Kopējais indekss raksturo vidējo cenu kustību, nevis vienas konkrētas ģimenes pirkumu grozu. Pensionāra, ģimenes ar bērniem, studenta un cilvēka, kurš katru dienu brauc ar automašīnu, faktiskie izdevumi var būt ļoti atšķirīgi.

Mājsaimniecība ar lielu pārtikas un apkures īpatsvaru var piedzīvot straujāku personīgo izmaksu pieaugumu arī tad, ja kopējā inflācija ir zem 3%. Savukārt cenu kritums tai nozīmīgās kategorijās var ļaut sajust lielāku atvieglojumu, nekā rāda valsts vidējais indekss.

Divi iespējamie decembra iznākumi

Tabula raksturo tikai prognozes tehnisko iznākumu. Lai novērtētu ietekmi uz iedzīvotājiem, būs jāaplūko arī atsevišķu patēriņa grupu pārmaiņas un ienākumu dinamika.

Kas var nosvērt decembra rādītāju

Pašlaik droši zināms ir izmantojamais rādītājs un salīdzināšanas periods, nevis gala rezultāts. Līdz decembrim kopējo indeksu var ietekmēt vairāku kategoriju cenu kustība, turklāt vienas grupas kāpumu var daļēji kompensēt kritums citā.

Pārtika, mājoklis un transports

Pārtikas cenas mājsaimniecības izjūt bieži, jo pārtika tiek pirkta regulāri. Rezultātu var ietekmēt izejvielu izmaksas, ražas, piegādes, enerģija, darbaspēka izmaksas un tirgotāju cenu politika. Tomēr viena produkta sadārdzināšanās vēl nenosaka visa pārtikas groza vai kopējā indeksa virzienu.

Mājokļa izdevumos nozīmīgas var būt elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdensapgādes, apsaimniekošanas un īres cenas. Decembra rādītājam īpaši svarīga var būt apkures sezonas izmaksu attiecība pret iepriekšējā gada decembri.

Transporta grupā cenu kustību var ietekmēt degviela, automašīnu izmaksas, remonts, apdrošināšana un sabiedriskā transporta tarifi. Degvielas cenu svārstības var būt straujas, taču to ietekmi uz kopējo inflāciju nosaka šīs kategorijas svars indeksā.

Pakalpojumu cenas var mainīties noturīgāk

Pakalpojumu izmaksas nereti ir cieši saistītas ar algām, telpu uzturēšanu, enerģiju un uzņēmumu kopējām darbības izmaksām. Ēdināšanas, izmitināšanas, remonta, veselības, izglītības vai atpūtas pakalpojumu sadārdzinājums var uzturēt kopējo inflāciju arī laikā, kad atsevišķu preču cenas stabilizējas.

Tāpēc prognozi nevar droši balstīt tikai uz vienu pamanāmu cenu — piemēram, degvielas vai piena cenu. Jāvērtē plašs patēriņa grozs un tas, kā 2026. gada decembra līmenis izskatīsies tieši pret 2025. gada decembri.

Ko zemāka inflācija nozīmētu pirktspējai

Pirktspēja ir atkarīga ne tikai no inflācijas, bet arī no mājsaimniecības ienākumu pārmaiņām. Ja neto ienākumi aug straujāk par personīgā patēriņa groza izmaksām, mājsaimniecības reālā pirktspēja var uzlaboties. Ja ienākumi atpaliek no izdevumu kāpuma, tā var pasliktināties arī pie salīdzinoši mērenas kopējās inflācijas.

Rezultāts zem 3% tādēļ būtu signāls par mērenāku vidējo cenu pieaugumu, nevis garantija, ka ikvienai ģimenei paliks vairāk brīvu līdzekļu. Būtiski būs tas, kuras cenas mainījušās un cik lielu daļu no konkrētās mājsaimniecības budžeta tās aizņem.

Lai novērtētu savu situāciju, iedzīvotāji var salīdzināt gada laikā notikušās pārmaiņas lielākajās personīgo izdevumu grupās: mājoklī, pārtikā, transportā un regulārajos pakalpojumos. Šāds salīdzinājums sniegs praktiskāku priekšstatu nekā viens valsts vidējais skaitlis.

Kā tiks noteikts galīgais rezultāts

Prognožu iesniegšana noslēgsies 2026. gada 31. decembrī. Pēc tam būs jāgaida CSP pirmais oficiālais paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenu pārmaiņām pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.

Ja CSP pirmajā paziņojumā nacionālā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas būs 2,9% vai mazākas, rezultāts būs JĀ. Ja publicētais rādītājs būs 3,0% vai lielāks, rezultāts būs NĒ. Vēlāki datu precizējumi sākotnējo iznākumu nemainīs.

Izšķirošais skaitlis jāmeklē CSP patēriņa cenu sadaļā. Līdz publikācijai abi scenāriji paliek iespējami, un atsevišķas cenu izmaiņas nav uzskatāmas par gala rezultātu.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde