Latvijas HICP 2026. gada septembrī: vai tas būs zem 3%?

Latvijas 2026. gada septembra inflācijas prognozes centrā ir skaidrs slieksnis: vai Eurostat pirmajā oficiālajā publikācijā gada HICP rādītājs būs zem 3,0%. Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē šo rādītāju Latvijai un citām Eiropas Savienības valstīm, savukārt prognozes iesniegšana noslēdzas 2026. gada 30. septembrī — pirms kļūst zināms septembra gala rezultāts. Mājsaimniecībām šis skaitlis palīdzēs saprast, vai kopējais cenu kāpuma temps mazinās, taču tas pats par sevi nenozīmēs, ka cenas veikalos vai rēķinos ir kritušās.

Īsi par prognozes jautājumu

• Jautājums: vai Latvijas 2026. gada septembra HICP gada pārmaiņas būs zem 3,0%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 30. septembris.
• JĀ iznākums: Eurostat pirmais oficiālais rādītājs ir 2,9% vai zemāks.
• NĒ iznākums: pirmais oficiālais rādītājs ir 3,0% vai augstāks.
• Rezultātu nosaka Eurostat HICP gada pārmaiņu datu kopa.

Šis ir neitrāls ekonomikas prognozes jautājums, nevis apgalvojums, ka kāds no iznākumiem jau būtu ticis pierādīts. Septembra faktiskos cenu datus vēl tikai veidos mājsaimniecību pirkumi, uzņēmumu cenu lēmumi, enerģijas izmaksas un citi faktori.

Ko tieši mēra Eurostat HICP gada rādītājs

HICP jeb saskaņotais patēriņa cenu indekss mēra patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas pēc visās Eiropas Savienības valstīs salīdzināmas metodikas. Šajā prognozē svarīgs ir gada pārmaiņu temps: 2026. gada septembra cenu indekss tiek salīdzināts ar 2025. gada septembra līmeni.

Tas nav tas pats, kas cenu pārmaiņas viena mēneša laikā. Piemēram, atsevišķas cenas septembrī var samazināties pret augustu, bet gada inflācija joprojām var būt pozitīva, ja kopējais cenu līmenis saglabājas augstāks nekā pirms gada.

Prognozes atrisināšanai netiek izmantots cits Latvijas patēriņa cenu indeksa formulējums, atsevišķas preču grupas rādītājs vai ekonomistu aprēķināts novērtējums. Izšķirošs būs tieši Eurostat publicētais Latvijas HICP gada pārmaiņu rādītājs datu kopā PRC_HICP_MANR.

Atšķirība ir būtiska, jo nacionālajiem patēriņa cenu rādītājiem un HICP var atšķirties aptvērums, svari vai metodikas detaļas. Abi var raksturot inflāciju, tomēr tos nevar savstarpēji aizvietot, ja prognozes noteikumi nosauc vienu konkrētu statistikas mēru.

Ceļš uz JĀ iznākumu: kas varētu samazināt kopējo tempu

JĀ iznākumam nepietiek ar sajūtu, ka dažu produktu cenas vairs neaug tik strauji. Visam HICP grozam kopā gada izteiksmē jāuzrāda rezultāts zem 3,0%. To var veicināt vairāku cenu grupu vienlaicīga stabilizēšanās.

Enerģijas un pārtikas ietekme

Enerģijas cenas mēdz būt svārstīgas. Elektrības, siltumenerģijas, gāzes un degvielas izmaksu kritums vai lēnāks kāpums var samazināt kopējo inflāciju. Ietekme būs atkarīga arī no salīdzinājuma bāzes — tā paša cenu līmeņa 2025. gada septembrī.

Pārtika veido pamanāmu daļu no ikdienas tēriņiem, tādēļ plaša cenu stabilizēšanās šajā grupā varētu virzīt HICP zemāk. Tomēr viena produkta akcija vai sezonāls dārzeņu cenu kritums nav pietiekams pierādījums par visa pārtikas groza virzienu.

JĀ scenāriju varētu atbalstīt arī mērenāks pakalpojumu cenu kāpums. Ja uzņēmumu darbaspēka, telpu un citu izmaksu spiediens mazinātos, tas pakāpeniski varētu parādīties ēdināšanas, remonta, atpūtas un citu pakalpojumu cenās.

Ceļš uz NĒ iznākumu: kāpēc 3% robeža var saglabāties

NĒ iznākums iestāsies arī tad, ja rādītājs būs tieši 3,0%. Tas nozīmē, ka prognozei izšķiroša var būt pat viena desmitdaļa, tāpēc vispārīgs secinājums par inflācijas mazināšanos vēl neatbild uz precīzo jautājumu.

Pakalpojumu cenas var izrādīties noturīgākas par preču cenām. Algu, nomas, uzturēšanas un administratīvo izmaksu pieaugums mēdz pakalpojumu cenās nonākt ar kavēšanos. Tādēļ lētāka enerģija ne vienmēr pilnībā kompensē cenu kāpumu citās HICP daļās.

NĒ scenāriju var pastiprināt arī jauns enerģijas sadārdzinājums, nelabvēlīgas pārtikas izejvielu cenu pārmaiņas vai plašāks cenu kāpums vairākās grupās vienlaikus. Turklāt gada rādītāju ietekmē bāzes efekts: salīdzinājums ar neparasti zemu vai augstu cenu līmeni pirms gada var mainīt inflācijas tempu pat tad, ja pašreizējā mēneša cenu kustība nav asa.

Pašlaik nav pamata kādu no šiem ceļiem pasniegt kā notikušu faktu. Līdz septembrim var mainīties gan pasaules enerģijas tirgi, gan vietējās izmaksas, nodokļi, tarifi un patērētāju pieprasījums.

Ko rezultāts zem 3% nozīmētu Latvijas mājsaimniecībām

Zemāka inflācija nozīmē lēnāku vidējā cenu līmeņa pieaugumu, nevis automātisku cenu atgriešanos iepriekšējā līmenī. Ja HICP gada pārmaiņas būtu 2,9%, tipiskais indeksa grozs vidēji joprojām maksātu vairāk nekā pirms gada — tikai pieauguma temps būtu zemāks par 3,0%.

Šo atšķirību var ilustrēt ar vienkāršu piemēru. Ja noteikts preču un pakalpojumu grozs pirms gada maksāja 100 eiro, 2,9% pieaugums teorētiski nozīmētu aptuveni 102,90 eiro. Cenu līmenis būtu audzis, lai gan inflācija atrastos zem prognozē noteiktās robežas.

Arī katras mājsaimniecības pieredze atšķirsies no kopējā HICP. Ģimene, kas lielu budžeta daļu tērē pārtikai un apkurei, vairāk izjūt šo grupu pārmaiņas. Savukārt cilvēkam ar lielākiem tēriņiem transportam, īrei vai pakalpojumiem personiskais cenu spiediens var būt citāds.

Tādēļ septembra HICP nevajadzētu uztvert kā precīzu katra cilvēka izdevumu pārskatu. Tas ir salīdzināms kopējās cenu dinamikas mērs, kas palīdz vērtēt ekonomikas virzienu un cenu pieauguma plašumu.

Kā tiks noteikts prognozes rezultāts

Pēc prognozes slēgšanas jāgaida pirmais Eurostat oficiāli publicētais Latvijas 2026. gada septembra HICP gada pārmaiņu rādītājs. Publicēšanas laiku var pārbaudīt Eurostat statistikas izlaidumu kalendārā.

Rezultāta nosacījumi ir šādi:

• ja pirmajā publikācijā redzams skaitlis zem 3,0%, iznākums ir JĀ;
• ja redzams 3,0% vai lielāks skaitlis, iznākums ir NĒ;
• tiek izmantota Eurostat publicētā vērtība ar tajā parādīto precizitāti;
• vēlākas datu revīzijas sākotnējo iznākumu nemaina;
• ja publikācija aizkavējas, rezultātu nosaka pēc pirmās pieejamās oficiālās publikācijas, nevis aizstājējavota.

Šādi noteikumi novērš strīdu par to, kuru inflācijas definīciju vai vēlāku labojumu izmantot. 2,9% nozīmē JĀ, bet 3,0% nozīmē NĒ.

Kam sekot līdz septembra beigām

Līdz prognozes slēgšanai lasītāji var vērot ne tikai kopējo inflācijas virsrakstu, bet arī cenu grupas, kas palīdz saprast iespējamo virzienu. Īpaši nozīmīgas būs enerģijas, pārtikas un pakalpojumu cenu pārmaiņas, kā arī salīdzinājums ar iepriekšējā gada līmeni.

Tomēr atsevišķs degvielas cenu kritums, veikala atlaides vai viens komunālo maksājumu rēķins nevar droši paredzēt visa HICP rezultātu. Eurostat kopējais skaitlis apkopo daudz plašāku patēriņa grozu ar noteiktiem svariem.

Pēdējais izšķirošais pārbaudes punkts būs nevis priekšlaicīga aplēse vai komentārs, bet Latvijas septembra gada rādītājs Eurostat datubāzē. Līdz tam robeža starp JĀ un NĒ paliek atvērta, un pamatots vērtējums prasa nošķirt zināmos cenu signālus no vēl nepublicētā gala skaitļa.

Autors: Kafe Dzintars ekonomikas redakcija.

Avots: Eurostat