Kā veidojas degvielas cena un kā rudenī tērēt mazāk

Degvielas cena Latvijā nav tikai naftas cena. To veido naftas produktu tirgus vērtība, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN, piegādes izmaksas un degvielas tirgotāja uzcenojums. Savukārt auto īpašnieka kopējos izdevumus būtiski ietekmē arī patēriņš, riepu spiediens un braukšanas paradumi.

No kā sastāv benzīna un dīzeļdegvielas cena

Degvielas gala cena uzpildes stacijā parasti ietver vairākas daļas:

• Naftas produkta cena – benzīna vai dīzeļdegvielas cena starptautiskajā tirgū un piegādes ķēdē.
• Akcīzes nodoklis – valsts noteikts nodoklis par konkrētu degvielas veidu. Tā piemērošanu Latvijā skaidro Valsts ieņēmumu dienests.
• PVN – pievienotās vērtības nodoklis, ko aprēķina atbilstoši spēkā esošajai nodokļu kārtībai.
• Loģistika un uzglabāšana – transportēšana, termināļu, cisternu un uzpildes staciju darbības izmaksas.
• Tirgotāja uzcenojums – daļa, kas sedz stacijas darbību un veido komersanta ieņēmumus.

Svarīga nianse: nodokļi nav tas pats, kas tirgus cenas svārstības. Ja mainās naftas produktu iepirkuma cena, tas var ietekmēt gala cenu arī tad, ja akcīzes likme nav mainīta. Savukārt nodokļu izmaiņas var mainīt cenu neatkarīgi no naftas cenas kustības.

Lasi arī: 100 km izmaksas: benzīns, dīzelis vai elektroauto?

Eiropas Komisija iknedēļas naftas produktu cenu datos apkopo informāciju par cenu tendencēm un publicē arī metodoloģiju. Šādi dati palīdz salīdzināt tirgus virzienu, taču tie neparāda katras konkrētās Latvijas stacijas gala cenu.

Kāpēc blakus esošās stacijas var prasīt atšķirīgu cenu

Pat vienā pilsētā cenas var atšķirties loģistikas, konkurences, stacijas atrašanās vietas, klientu plūsmas un komersanta cenu politikas dēļ. Tāpēc nav droši pieņemt, ka viena zīmola stacija vienmēr būs lētākā vai dārgākā.

Salīdzinot cenas, jāpārbauda viens un tas pats degvielas veids un oktānskaitlis, kā arī jāņem vērā lojalitātes programmu atlaides. Ja atlaide pieejama tikai ar lietotni vai noteiktā dienā, faktiskā cena var atšķirties no uz ceļa redzamās cenas.

Praktiskākais salīdzinājums ir nevis viena uzpildes reize, bet cena par 100 kilometriem. Piemēram, nedaudz dārgāka degviela var izrādīties izdevīgāka, ja konkrētajā stacijā iespējams izmantot atlaidi vai ja maršruts līdz tai nerada lieku apkārtceļu.

Kā riepas un braukšanas stils palielina patēriņu

Nepietiekams riepu spiediens palielina rites pretestību, tāpēc automobilim nepieciešams vairāk enerģijas. Spiedienu vislabāk pārbaudīt aukstām riepām un salīdzināt ar ražotāja norādēm, kas parasti atrodamas uz durvju statnes, degvielas vāciņa vai lietošanas instrukcijā.

Patēriņu ietekmē arī strauja paātrināšanās, vēla bremzēšana, ilgstoša braukšana ar lielu ātrumu un nevajadzīga motora darbināšana stāvvietā. Vienmērīgs temps un savlaicīga satiksmes situācijas paredzēšana parasti palīdz samazināt degvielas patēriņu bez īpašām investīcijām.

Īsie pārbraucieni ir problemātiski, jo auksts motors un citas sistēmas vēl nav sasniegušas efektīvāko darba režīmu. Ja iespējams, vairākus īsus uzdevumus ir vērts apvienot vienā maršrutā vai daļu ceļa veikt kājām.

Vienkāršs veids, kā aprēķināt auto izdevumus

Lai saprastu reālo ietaupījumu, izmantojiet formulu:

izmaksas uz 100 kilometriem = patēriņš litros uz 100 kilometriem × degvielas cena par litru.

Piemēram, automobilis ar patēriņu 6,5 litri uz 100 kilometriem pie cenas 1,70 eiro par litru patērē 11,05 eiro uz 100 kilometriem. Ja patēriņu izdodas samazināt par 0,5 litriem, ietaupījums pie šīs pašas cenas būtu 0,85 eiro uz 100 kilometriem. Tas ir piemērs, nevis pašreizējās tirgus cenas prognoze.

Rudenī vispirms pārbaudiet riepu spiedienu, izņemiet no auto nevajadzīgu kravu, apvienojiet īsos braucienus un salīdziniet cenas vairākās tuvākajās stacijās. Šie soļi neietekmē akcīzi vai PVN, taču var samazināt summu, ko mēnesī iztērējat degvielai.

Avots: European Commission