ES Digitālo pakalpojumu akts: kas mainīsies Latvijā no 2024. gada

Latvijas iedzīvotāji, kuri izmanto sociālos tīklus, tiešsaistes tirdzniecības vietas vai citas digitālās platformas, Digitālo pakalpojumu aktu jau var sastapt ikdienā: lielākā daļa prasību tiek piemērota kopš 2024. gada 17. februāra. Tās galvenokārt uzliek pienākumus pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, skaidrot satura moderēšanas lēmumus un nodrošināt ziņošanas iespējas; katram lietotājam nav jāreģistrējas vai jāveic īpaša darbība.

Kam Digitālo pakalpojumu akts attiecas Latvijā

Digitālo pakalpojumu akts ir ES regula, kas nosaka prasības tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, mitināšanas pakalpojumiem un platformām. To vidū ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, sociālie tīkli, lietotņu veikali un citi pakalpojumi, kas palīdz lietotājiem atrast, publicēt vai apmainīties ar informāciju un piedāvājumiem.

Regula darbojas ES, tāpēc Latvijas lietotāji ir tās tvērumā, kad izmanto pakalpojumus, kas pieejami ES. Tomēr tas nenozīmē, ka katram pakalpojumam piemēro vienādas prasības. Pienākumu apjoms ir atkarīgs no pakalpojuma veida un lieluma. Īpaši plaši papildu pienākumi noteikti ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām, kuras Eiropas Komisija ir īpaši norādījusi.

Lietotājam būtiskā atšķirība ir tā, ka regula galvenokārt nosaka, kā pakalpojumu sniedzējam jāorganizē sava darbība. Tā pati par sevi neprasa lietotājiem pieteikties, mainīt konta iestatījumus vai ziņot par saturu.

Kad prasības sāka piemērot

Lielākajai daļai Digitālo pakalpojumu akta noteikumu piemērošanas datums bija 2024. gada 17. februāris. Atsevišķām platformām, kuras Komisija bija noteikusi par ļoti lielām tiešsaistes platformām vai meklētājprogrammām, prasības sāka piemērot agrāk — četrus mēnešus pēc attiecīgā lēmuma paziņošanas.

Tātad datums, kad noteikumi sāka darboties, nav jauns termiņš patērētājiem. Latvijas iedzīvotājiem nav jāmaina konta iestatījumi vai jāpārtrauc izmantot kādu platformu tikai tāpēc, ka akts ir piemērojams. Ja interesē konkrēta uzņēmuma statuss vai vēlākas izmaiņas, tās jāpārbauda Komisijas digitālās politikas materiālos un attiecīgās platformas paziņojumos.

Ko pakalpojumiem jāpiedāvā lietotājiem

Akts prasa digitālo pakalpojumu sniedzējiem ieviest noteiktus procesus. Lietotājam tas var nozīmēt skaidrāku informāciju par satura noteikumiem un iespējām rīkoties, ja saturs ir nelikumīgs vai platforma pieņēmusi lēmumu par viņa saturu.

• Mitināšanas pakalpojumiem jānodrošina iespēja ziņot par saturu, ko persona uzskata par nelikumīgu.
• Ja platforma ierobežo vai dzēš saturu, lēmuma skaidrojumam jābūt saprotamam un pamatotam, ievērojot regulas nosacījumus.
• Tiešsaistes tirdzniecības vietām jāievēro prasības, kas palīdz identificēt tirgotājus un uzlabot piedāvājumu izsekojamību.
• Ļoti lielām platformām un meklētājprogrammām piemēro papildu pienākumus, tostarp sistēmisko risku izvērtēšanu un mazināšanu.

Ziņošanas iespēja ir lietotāja instruments, ko var izmantot, ja tas ir vajadzīgs, nevis pienākums, kas automātiski jāizpilda ikvienam. Arī satura ierobežojuma gadījumā konkrētā rīcības kārtība būs atkarīga no attiecīgā pakalpojuma un tā, kā tas nodrošina regulā paredzētās iespējas.

Ko pārbaudīt, iepērkoties vai lietojot platformu

Pircējam tiešsaistes tirdzniecības vietā noder pārbaudīt, kurš norādīts kā pārdevējs, vai pieejama tā kontaktinformācija un kādi ir pirkuma un atgriešanas nosacījumi. Tirgotāju izsekojamības prasības palīdz platformām iegūt informāciju par pārdevējiem, taču pašas par sevi negarantē, ka katrs tirgotājs vai produkts ir drošs.

Ja platformā redzat saturu, ko uzskatāt par nelikumīgu, meklējiet tās ziņošanas funkciju un izlasiet, kā tiek izskatīti ziņojumi. Ja platforma ierobežo jūsu ierakstu vai kontu, pārbaudiet lēmuma pamatojumu un platformā norādīto sūdzības vai pārsūdzības kārtību. Saglabājiet lēmuma paziņojumu un ar to saistīto saraksti, lai varētu atsaukties uz konkrēto pamatojumu.

Ceļojot, regula neievieš atsevišķu ceļotāja reģistrācijas pienākumu vai jaunu prasību par robežšķērsošanu. Tās nozīme var būt digitālajos pakalpojumos, ko izmanto ceļojuma plānošanai vai pirkumiem, piemēram, platformas konta noteikumos un satura ziņošanas iespējās.

Kur pārbaudīt izņēmumus un konkrēta pakalpojuma statusu

Pienākumi ir atkarīgi no tā, kāds pakalpojums tiek sniegts un vai uz to attiecas īpašs statuss. Tāpēc nepietiek secināt, ka prasība attiecas uz ikvienu lietotni vai vietni tikai tāpēc, ka tā darbojas tiešsaistē.

Eiropas Komisijas digitālās politikas materiālos pārbaudiet informāciju par Digitālo pakalpojumu aktu un sarakstu ar īpaši noteiktajām ļoti lielajām platformām un meklētājprogrammām. Patērētāju tiesību jautājumos noder arī Komisijas patērētāju aizsardzības informācija. Ja jautājums ir par konkrētu sūdzību, skatiet paša pakalpojuma noteikumus un Latvijā pieejamos patērētāju tiesību aizsardzības kanālus. Raksta avots ir Eiropas Komisijas patērētāju aizsardzības informācija.

Praktiskā pārbaude ir vienkārša: noskaidrojiet, kāda veida pakalpojumu izmantojat, vai tas ir norādīts kā ļoti liels pakalpojums un kā platforma skaidro ziņošanas, lēmumu un pārsūdzības kārtību. ES noteikums nosaka pakalpojuma sniedzēja pienākumu, bet konkrētās lietotāja iespējas jāmeklē attiecīgajā platformā.

Avots: Eiropas Komisija