Epiktēts par kontroli: kā izvēlēties nākamo rīcību

Rudenī ieplānota pastaiga gar jūru var izjukt lietus vai stipra vēja dēļ, taču laikapstākļus nevaram mainīt ar gribasspēku. Epiktēta doma par to, kas ir un kas nav mūsu varā, palīdz nošķirt bažas par nenoteikto no darbībām, ko varam sagatavot paši — piemēram, paņemt lietusmēteli vai izdomāt citu maršrutu. Šī atšķirība var noderēt ne tikai pašā pastaigas dienā, bet jau brīdī, kad plāns vēl ir elastīgs.

Ko Epiktēts raksta par mūsu varā esošo

Epiktēts, sengrieķu stoicisma filozofs, šo atšķirību izklāsta darbā, ko pazīst kā “Enhiridionu” jeb “Rokasgrāmatu”. Tā sākumā lasītājs tiek aicināts nošķirt to, kas ir mūsu varā, no tā, kas nav. Pie pirmā pieder mūsu spriedumi un izvēles, pie otrā — ārēji apstākļi, kurus nevaram pilnībā noteikt.

Šī doma nav solījums, ka cilvēks vienmēr spēs saglabāt mieru vai sasniegt iecerēto. Tā drīzāk piedāvā jautājumu: kurš šīs situācijas aspekts ir atkarīgs no manas izvēles, un ko es varu darīt, lai labāk tiktu galā ar pārējo? Plānošanā tas nozīmē atšķirt vēlamo rezultātu no sagatavošanās soļiem, kurus iespējams veikt neatkarīgi no tā, kāds būs iznākums.

Kāpēc citātu latviski labāk uztvert kā domu

“Enhiridiona” tulkojumi dažādās valodās un izdevumos atšķiras, un šeit nav pārbaudīts konkrēts uzticams tulkojums latviešu valodā. Tāpēc nav pamata pasniegt vienu latvisku formulējumu kā precīzu Epiktēta citātu. Rakstā izteiktā doma ir parafrāze: daļa no tā, kas notiek, nav mūsu tiešā kontrolē, bet mūsu spriedumi un izvēlētā rīcība var būt mūsu ziņā.

Arī vārdu “kontrole” nevajadzētu saprast kā spēju vadīt visas savas emocijas vai garantēt iznākumu. Cilvēks var izvēlēties, kā rīkoties, vienlaikus izjūtot satraukumu un apzinoties, ka iznākumu ietekmē citi cilvēki un apstākļi. Šī filozofiskā atšķirība ir noderīga kā domāšanas paņēmiens, nevis kā mērs tam, cik labi cilvēkam izdodas būt mierīgam.

Rudenīga pastaiga Latvijā: no bažām līdz plānam

Pieņemsim, ka sestdien plānojat doties pastaigā pie jūras. Prognoze sola mainīgu laiku, bet lietus iespējamība un vēja stiprums var mainīties. Nav jēgas sev pārmest, ka nevarat panākt skaidras debesis. Toties varat pārbaudīt prognozi tuvāk izbraukšanai, izvēlēties siltāku apģērbu un laikus izlemt, kādos apstākļos pārcelsiet pastaigu.

Lai šis plāns būtu praktisks, var palīdzēt jau iepriekš nosaukt savu robežu: piemēram, izlemt, ka stipra vēja gadījumā izvēlēsieties īsāku maršrutu vai pastaigu pārcelsiet. Tas nenozīmē, ka jāparedz katra laikapstākļu maiņa. Runa ir par vienu skaidru lēmumu, kas samazina neziņu par nākamo soli, kad prognoze kļūst aktuālāka.

Rezerves plāns nav mēģinājums paredzēt katru pavērsienu. Tas ir lēmums, kas jau iepriekš samazina neziņu par nākamo soli. Ja laikapstākļi kļūst nepiemēroti, varat izvēlēties īsāku maršrutu vai doties uz iekštelpu nodarbi. Laiku tas neizmaina, bet jūsu rīcības iespējas kļūst skaidrākas.

Šādi plānot var arī ikdienišķākas lietas: ieplānot papildu laiku ceļam, ja stipra lietus dēļ satiksme var būt lēnāka, vai paņemt līdzi sausas drēbes bērnam. Nav jācenšas novērst ikvienu risku. Pietiek apzināties, kurš konkrētais sagatavošanās solis jums palīdzēs.

Citu reakcijas nav pavēle atteikties no savas rīcības

Līdzīga atšķirība noder, gaidot cita cilvēka atbildi. Jūs nevarat pilnībā izvēlēties, kā viņš reaģēs, taču varat pārdomāt, ko un kā pateikt, uzdot skaidru jautājumu vai noteikt sev termiņu, pēc kura izlemsiet par turpmāko rīcību. Šādi termiņš kļūst par paša lēmuma punktu, nevis par mēģinājumu kontrolēt otra cilvēka atbildes laiku vai saturu.

Tas nenozīmē, ka otra cilvēka rīcībai nav nozīmes vai ka jums tā vienkārši jāpieņem. Ja saskaraties ar netaisnīgu attieksmi, varat nosaukt problēmu, meklēt atbalstu, vērsties pie atbildīgās iestādes vai izmantot pieejamos palīdzības ceļus. Epiktēta atšķirība var palīdzēt izvēlēties nākamo ietekmējamo darbību, nevis uzlikt atbildību par notikušo tam, kurš to nav izraisījis.

Rīcības brīvība nav pasivitāte

Stoicisma ideju var pārprast, ja “nav manā varā” sāk nozīmēt “man nekas nav jādara”. Bieži vien cilvēks nevar vienpersoniski novērst problēmu, bet var palīdzēt to risināt: informēt citus, pieprasīt skaidrojumu, dokumentēt notikušo vai meklēt sabiedroto.

Atšķirība ir starp iznākuma garantēšanu un jēgpilnu rīcību. Jūs nevarat garantēt, ka sūdzība tiks izskatīta jums vēlamā veidā, taču varat noskaidrot kārtību un iesniegt to. Nevarat piespiest kādu saprast jūsu viedokli, bet varat to izteikt skaidri un izlemt, kā rīkoties tālāk. Tas, ko varat ietekmēt, ne vienmēr ir viss risinājums — reizēm tā ir tikai nākamā darbība.

Jautājums, kas palīdz izvēlēties nākamo soli

Kad satraukums sāk griezties ap to, ko nevarat noteikt, varat sev pajautāt: “Kas ir viens konkrēts solis, ko es varu izdarīt tagad?” Atbilde var būt praktiska — pārbaudīt laikapstākļu prognozi, sagatavot rezerves maršrutu vai lūgt palīdzību. Tā var būt arī pauze, lai atgūtu spēju izlemt.

Epiktēta doma nenovērš lietu, citu cilvēku reakcijas vai netaisnību. Tā palīdz pamanīt, kur beidzas tiešā kontrole un kur sākas rīcības brīvība. Plānojot nenoteiktā situācijā, pietiek sākt ar vienu jautājumu: kāds ir mans nākamais saprātīgais solis?

Avots: Editorial research