Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

26. septembrī atzīmē Eiropas Valodu dienu. Latvijā tā ir iespēja runāt gan par latviešu valodas lomu sabiedrībā, gan par prasmēm, kas palīdz sazināties ar cilvēkiem citās valstīs. Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs šai dienai publicē materiālus, ko ģimenes un skolas var izmantot, lai saruna par valodām kļūtu par praktisku nodarbību.

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas aizsākums saistīts ar 2001. gadu, kas tika veltīts Eiropas valodām. Iniciatīvas mērķis bija pievērst uzmanību valodu apguvei un Eiropas valodu daudzveidībai. Kopš tā laika 26. septembris ir ikgadējs atgādinājums, ka valodu var sākt mācīties jebkurā vecumā.

Šajā stāstā ir divas atšķirīgas institūcijas. Eiropas Padome ir starpvalstu organizācija, kuras Eiropas Moderno valodu centrs uztur Eiropas Valodu dienas vietni un piedāvā materiālus par valodām. Eiropas Savienība savukārt ir politiska un ekonomiska savienība ar savām valodu un izglītības iniciatīvām. Runājot par Eiropas Valodu dienu, abu institūciju nosaukumus nevajadzētu lietot kā sinonīmus.

Lasi arī: Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Dienas ideja ir plašāka par svešvalodu stundu. Valoda ļauj lasīt literatūru oriģinālā, saprast citas sabiedrības ikdienu un sarunāties bez starpnieka. Pat dažas apgūtas frāzes var palīdzēt pamanīt, kā atšķiras pieklājības formas, izruna vai veidi, kā cilvēki izsaka vienu un to pašu domu.

Kāpēc daudzvalodība Latvijā ir konkrēta ikdienas tēma

Latvijā valodu jautājums nav tikai ceļojumu vai darba iespēju jautājums. Latviešu valoda ir valsts valoda: tai ir īpaša loma valsts darbā un kopējā saziņas telpā. Šo statusu nevajag jaukt ar cilvēka svešvalodu prasmēm vai ar faktu, ka sabiedrībā skan arī citas valodas.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji ar vairākām valodām sastopas ģimenē, skolā, darbā, kultūrā vai digitālajā vidē. Vienam valoda ir dzimtā, citam — mācību priekšmets, vēl citam — veids, kā uzturēt saikni ar radiniekiem. Šīs pieredzes var būt ļoti atšķirīgas, tādēļ sarunā par daudzvalodību ir vērts jautāt, kur un kā cilvēki valodu lieto, nevis pieņemt, ka visiem ir vienāds sākumpunkts.

Latviešu valodas stiprināšana un citu valodu apguve var būt vienlaikus saprotami izglītības mērķi. Laba valsts valodas prasme palīdz piedalīties Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Svešvalodu prasmes savukārt paver pieeju cilvēkiem, tekstiem un iespējām ārpus vienas valodas telpas. Eiropas kultūras daudzveidība aptver arī valodas, kuras cilvēks ikdienā nemācās, bet kuru klātbūtni var iepazīt mūzikā, grāmatās un sarunās.

Ko valodu dienā var izmēģināt ģimene

Valodu apguvei šajā dienā nav vajadzīgs garš uzdevumu saraksts. Labāk izvēlēties vienu īsu aktivitāti, kurā bērns var salīdzināt, klausīties un pats kaut ko pateikt. Ja mājās lieto vairāk nekā vienu valodu, par piemēru var kļūt arī ģimenes ikdienas vārdi.

• Izvēlieties piecus vārdus, piemēram, „paldies”, „ūdens” un „draugs”, un sameklējiet to atbilsmes divās citās valodās. Pārrunājiet, kuri vārdi skan līdzīgi.
• Noklausieties īsu dziesmu vai bērnu stāstu citā valodā. Mēģiniet atpazīt atkārtotus vārdus, pat ja visu tekstu vēl nesaprotat.
• Palūdziet ģimenes loceklim iemācīt vienu pieklājīgu frāzi valodā, kuru viņš prot. Noskaidrojiet, kādā situācijā to lieto.
• Aplūkojiet kartē vietas, ar kurām ģimenei ir saikne, un kopīgi noskaidrojiet, kādas valodas tur sastopamas.

Svarīgi ļaut cilvēkam pašam izlemt, vai viņš vēlas stāstīt par savu valodu pieredzi. Valoda var būt saistīta ar ģimeni un piederības sajūtu, tādēļ tā nav labs pamats minēšanas spēlei par kāda cilvēka izcelsmi.

Kā skola var pārvērst dienu mācību stundā

Skolā Eiropas Valodu diena var sasaistīt valodas ar ģeogrāfiju, vēsturi un literatūru. Piemēram, skolēni var salīdzināt viena īsa teksta tulkojumus, atzīmēt kartē valodas, ko viņi apgūst, vai izpētīt, kā dažādās valodās raksta datumus un uzrunas. Uzdevumam jābūt pietiekami mazam, lai paliktu laiks apspriest novēroto.

Viena iespēja ir veidot „vārda ceļojumu”: klase izvēlas ikdienas vārdu, meklē tā atbilsmes vairākās valodās un pārbauda izrunu uzticamā vārdnīcā vai mācību materiālā. Pēc tam skolēni paskaidro, kas viņus pārsteidza. Mērķis nav pasludināt līdzīgi skanošus vārdus par radniecīgiem bez pārbaudes, bet iemācīties uzdot precīzākus jautājumus.

Ja klasē skolēni runā dažādās valodās, viņu zināšanas var bagātināt nodarbību. Taču nevienam nav jāuzņemas visas valodas vai kultūras pārstāvja loma. Skolotājs var piedāvāt vairākus līdzvērtīgus veidus, kā piedalīties: atrast piemēru grāmatā, ierakstā vai Eiropas Moderno valodu centra materiālos.

Ar ko sākt 26. septembrī

Ģimenei pietiek ar desmit minūšu sarunu par vienu jaunu vārdu; skolai — ar uzdevumu, kas liek šo vārdu lietot un salīdzināt. Eiropas Valodu dienas vietnē var meklēt idejas un materiālus turpmākām nodarbībām. Ja interese rodas, izvēlieties nākamo mazo soli arī pēc svētku dienas: dziesmu, stāstu vai regulāru sarunu, kurā jaunapgūtā valoda atkal noder.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe