Degvielas cenas Baltijā: kā pareizi salīdzināt izmaksas

Eiropas Komisijas dati ļauj salīdzināt benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, taču tikai tad, ja visām valstīm izvēlēts viens datu periods, degvielas veids un nodokļu režīms. 2026. gada 22. augustā pievienotajā avota informācijā jaunākā perioda datums un valstu cenu vērtības nav norādītas, tādēļ konkrētas šīs dienas cenas nevar droši publicēt vai izmantot uzpildes aprēķinā.

Autors: Kafe Dzintars redakcija

Ko parāda Eiropas Komisijas iknedēļas biļetens

Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin apkopo salīdzināmus Eiropas Savienības valstu datus par benzīna un dīzeļdegvielas cenām. Salīdzinājumam jāizmanto jaunākais avota lapā redzamais periods, precīzi pierakstot tā datumu, nevis degvielas uzpildes stacijā novērotu cenu citā dienā.

Šeit svarīgas ir četras pārbaudes:

• visām trim Baltijas valstīm izmantots viens datums;
• benzīns nav sajaukts ar dīzeļdegvielu;
• visur saglabāta viena mērvienība, piemēram, eiro par litru;
• cena ar nodokļiem nav salīdzināta ar cenu bez nodokļiem.

Biļetena valsts vidējais rādītājs neapliecina, ka tieši tāda cena būs katrā uzpildes stacijā. Faktiskā cena var atšķirties atkarībā no tirgotāja, atrašanās vietas, atlaižu kartes un konkrētā produkta.

Baltijas cenu salīdzinājums jāsadala pēc degvielas veida

Benzīna un dīzeļdegvielas cenas jāvērtē atsevišķi. Vispirms katram degvielas veidam nosaka zemāko cenu Baltijā, pēc tam Latvijas cenu salīdzina ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem tajā pašā periodā.

Aprēķina formula ir vienkārša: Latvijas cena par litru mīnus otras valsts cena par litru. Pozitīvs rezultāts nozīmē, ka Latvijā attiecīgā degviela ir dārgāka; negatīvs rezultāts — lētāka. Dažu centu starpība šķiet maza, bet tās ietekme kļūst redzamāka, reizinot to ar uzpildīto litru skaitu.

Konkrēta Baltijas cenu tabula nav aizpildāma no pievienotā avota izraksta, jo tajā nav ne jaunākā datu perioda, ne cenu vērtību. Tas novērš risku sajaukt dažādu nedēļu rādītājus vai publicēt nepārbaudītas cenas.

Ko cenas starpība nozīmē 40, 50 un 60 litru uzpildē

Pilnas uzpildes starpību aprēķina, cenu atšķirību par litru reizinot ar uzpildes apjomu:

• 40 litri: starpība par litru × 40;
• 50 litri: starpība par litru × 50;
• 60 litri: starpība par litru × 60.

Piemēram, ja salīdzināmo cenu starpība būtu 0,05 eiro litrā, 40 litru uzpildē tā veidotu 2 eiro, 50 litru uzpildē — 2,50 eiro, bet 60 litru uzpildē — 3 eiro. Ja starpība būtu 0,10 eiro litrā, rezultāti būtu attiecīgi 4, 5 un 6 eiro. Tie ir formulas piemēri, nevis aktuālās Baltijas cenas.

Robežbrauciens nav vērtējams tikai pēc cenas uz stacijas tablo. No iespējamā ietaupījuma jāatņem papildu ceļa degvielas izmaksas. Ja turp un atpakaļ jānobrauc 80 kilometri, automobiļa patēriņš jāreizina ar šo attālumu un brauciena laikā piemērojamo degvielas cenu. Jāņem vērā arī laiks un citi ceļa izdevumi.

Kāpēc cena ar nodokļiem atšķiras no cenas bez nodokļiem

Cena bez nodokļiem raksturo degvielas izmaksas pirms akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas. Cena ar nodokļiem ir daudz tuvāka summai, ko autovadītājs samaksā uzpildes stacijā, tādēļ mājsaimniecības budžetam parasti jāizmanto tieši šis rādītājs.

Gala cenu var ietekmēt vairāki savstarpēji saistīti faktori:

• akcīzes nodokļa likme un tās piemērošanas kārtība;
• pievienotās vērtības nodoklis, kas tiek aprēķināts gala darījumā;
• naftas produktu vairumtirdzniecības cena;
• eiro un ASV dolāra valūtas kurss starptautiskajos norēķinos;
• transportēšanas, uzglabāšanas, obligāto rezervju un staciju darbības izmaksas;
• tirgotāju cenu politika, konkurence un atlaižu programmas.

Tādēļ zemāka cena bez nodokļiem ne vienmēr nozīmē zemāko gala cenu. Nākamais praktiskais solis ir Eiropas Komisijas lapā pierakstīt jaunākā perioda datumu un abu degvielas veidu cenas ar nodokļiem, pēc tam starpību ievietot 40, 50 un 60 litru formulās.

Avots: Eiropas Komisija