8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Katru gadu 8. septembrī UNESCO atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu, atgādinot, ka lasīšana un rakstīšana nav tikai skolas uzdevums. Mūsdienās rakstpratība ietekmē spēju saprast darba līgumu, zāļu lietošanas norādi, valsts paziņojumu un digitālā vidē pamanīt manipulāciju. Tāpēc tā ir arī ikdienas drošības prasme.

Autors: Kafe Dzintars redakcija
Publicēts: 2026. gada 8. septembrī

Vēsturiskajā presē lasīšana redzama kā ikdienas nepieciešamība

Atverot Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas vēsturiskās preses un grāmatu kolekcijas, vienā ekrānā sastopas dažādi laikmeti. Digitalizētajās lappusēs saglabāti sludinājumi, sabiedriski paziņojumi, ziņas, pamācības un polemikas. Tie rāda vidi, kurā drukāts teksts palīdzēja orientēties sabiedriskajā dzīvē.

Šādu materiālu lasīšanai nepietiek tikai pazīt burtus. Jāsaprot novecojusi valoda, attiecīgā laikmeta jēdzieni, izdevuma nolūks un tas, kam teksts bija adresēts. Reklāmas solījums nav tas pats, kas iestādes paziņojums, bet avīzes komentārs nav automātiski uzskatāms par neitrālu notikuma aprakstu.

Tieši šeit redzama rakstpratības plašākā nozīme. Lasītājs ne vien atšifrē vārdus, bet arī vērtē, kas tos rakstījis, kādēļ tie publicēti un kādas zināšanas nepieciešamas teksta izpratnei.

Vēsturiskā prese vienlaikus atgādina, ka informācijas pārbagātība nav tikai interneta laikmeta problēma. Arī drukātajā vidē līdzās pastāvēja ziņas, viedokļi, reklāma un dažādas pārliecināšanas formas. Mainījušies informācijas izplatīšanas kanāli un ātrums, taču jautājums palicis līdzīgs: kam lasītājs var uzticēties?

UNESCO 8. septembri saista ar cilvēktiesībām un attīstību

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību aplūko nevis kā šauru mācību priekšmetu, bet kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu.

Šāds skatījums ir būtisks, jo rakstīta informācija nosaka piekļuvi izglītībai, darbam, veselības aprūpei un publiskajiem pakalpojumiem. Cilvēks var tehniski izlasīt teikumu, tomēr nesaprast tā juridisko nozīmi, riskus vai prasīto rīcību. Tādēļ prasme lasīt nav nodalāma no prasmes saprast un izmantot izlasīto.

Rakstpratība nav arī vienreiz iegūts sasniegums. Valoda, dokumentu formas un informācijas vide mainās. Agrāk būtiska bija orientēšanās drukātā paziņojumā vai veidlapā; tagad līdztekus jāprot lietot digitālos pakalpojumus, pārbaudīt saites un atšķirt autentisku dokumentu no viltojuma.

Lasīt tekstu vēl nenozīmē saprast tā sekas

Ikdienā rakstpratība kļūst redzama brīdī, kad tekstam seko lēmums. Nepareizi saprasts līguma punkts var radīt finansiālas saistības. Pavirši izlasīta veselības informācija var novest pie kļūdainas rīcības. Nepamanīts termiņš valsts vai pašvaldības paziņojumā var nozīmēt nokavētu iespēju vai pienākumu.

Praktiska rakstpratība ietver vairākas savstarpēji saistītas spējas:

• atrast dokumentā tieši sev svarīgo informāciju;
• nošķirt faktu, viedokli, reklāmu un aicinājumu rīkoties;
• saprast datumus, nosacījumus, izņēmumus un atbildību;
• salīdzināt teksta apgalvojumus ar uzticamu avotu;
• atzīt, ka teksts nav pietiekami skaidrs, un meklēt palīdzību.

Līguma lasīšanā nozīme ir ne tikai cenai, bet arī līguma termiņam, automātiskai pagarināšanai un izbeigšanas kārtībai. Veselības informācijā jānošķir individuāls pieredzes stāsts no ārstniecības iestādes vai valsts institūcijas norādēm. Savukārt publiskā paziņojumā svarīgi pārbaudīt izdevēju, datumu un to, vai informācija vēl ir spēkā.

Šīs darbības šķiet vienkāršas tikai tad, ja teksts ir skaidrs un lasītājam pazīstams. Sarežģīta valoda, sīks drukājums, nesaprotami termini vai slikti veidota digitālā saskarne var apgrūtināt pat pieredzējušu lasītāju. Tāpēc atbildība gulstas ne tikai uz cilvēku, bet arī uz institūcijām un uzņēmumiem, kuri sagatavo sabiedrībai nozīmīgu informāciju.

Digitālajā vidē rakstpratība sastopas ar medijpratību

Telefonā teksts bieži nonāk pie lasītāja bez sākotnējā konteksta. Ekrānuzņēmumā var nebūt redzams autors un publicēšanas datums, bet sociālajā tīklā sens paziņojums var izskatīties pēc šodienas ziņas. Mākslīgi veidota vietne savukārt var atdarināt pazīstamas iestādes vizuālo stilu.

Tādēļ mūsdienu rakstpratība pārklājas ar medijpratību. Pirms uzticēties tekstam vai rīkoties pēc tajā rakstītā, palīdz īsa pārbaude:

• Kas ir sākotnējais publicētājs?
• Kad informācija publicēta vai atjaunota?
• Vai apgalvojumam ir norādīti pierādījumi un pilns konteksts?
• Vai to apstiprina attiecīgās iestādes oficiālā vietne?
• Vai virsraksts un emocionālā valoda nemēģina aizstāt faktus?

Īpaša piesardzība vajadzīga, ja teksts prasa steidzami pārskaitīt naudu, ievadīt piekļuves datus vai atvērt nepazīstamu saiti. Šādā situācijā drošāk ir neatbildēt uz saņemto ziņu, bet pašam atvērt organizācijas oficiālo vietni vai izmantot iepriekš zināmu kontaktinformāciju.

Avota pārbaude nenozīmē automātiski noraidīt visu nepazīstamo. Tā nozīmē atlikt spriedumu, līdz ir saprotams teksta autors, nolūks un pierādījumi. Šī prasme kļūst arvien svarīgāka, jo pārliecinoši noformēts saturs var būt kļūdains, izrauts no konteksta vai apzināti maldinošs.

Latvijas digitālais mantojums māca lasīt kritiski

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskās grāmatas un prese ļauj ne tikai uzzināt, ko cilvēki lasīja, bet arī trenēt avotu kritiku.

Meklējot vienu notikumu vairākos izdevumos, iespējams salīdzināt virsrakstus, valodu, faktu izvēli un interpretācijas. Pētot sludinājumu, var jautāt, kādu vajadzību tas uzrunāja un ar kādiem paņēmieniem centās pārliecināt. Lasot oficiālu paziņojumu, vērts noskaidrot tā izdevēju un vēsturiskos apstākļus.

Vienlaikus digitāls arhīvs jālasa piesardzīgi. Atsevišķa publikācija raksturo konkrētu autoru, izdevumu un brīdi, nevis automātiski visu Latvijas sabiedrību. Arī meklēšanas rezultātu neesamība pati par sevi nepierāda, ka par tematu nekas nav publicēts — iespējami atšķirīgi vārdi, rakstība vai nepilnīga teksta atpazīšana.

Tāpēc 8. septembra nozīme nav reducējama uz aicinājumu vairāk lasīt. Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par spēju saprast tekstu, pārbaudīt tā izcelsmi un droši rīkoties. Vēsturiskā avīzē, darba līgumā un telefona ekrānā mainās forma, taču lasītāja svarīgākais uzdevums paliek tas pats: noskaidrot, ko teksts patiesībā saka un kādas sekas var radīt uzticēšanās tam.

Avots: UNESCO