31. augusts Latvijas vēsturē: karaspēka izvešana un Skrunda

1994. gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas. Tas bija viens no svarīgākajiem Latvijas neatkarības faktiskās nostiprināšanas brīžiem, tomēr datums nenozīmēja pilnīgi visas ar Krievijas militāro klātbūtni saistītās darbības tūlītēju izbeigšanu. Skrundas radiolokācijas stacijai bija noteikts atsevišķs darbības un demontāžas režīms.

Svarīgākais nošķīrums ir starp karaspēka izvešanas pabeigšanu, starpvalstu vienošanos turpmāku izpildi un Skrundas objekta pakāpenisku slēgšanu. Tie bija savstarpēji saistīti, bet juridiski un hronoloģiski atšķirīgi procesi.

31. augusts noslēdza vairākus gadus ilgu izvešanas procesu

Latvijas neatkarības atjaunošana nebija viens atsevišķs notikums. 1990. gada 4. maija deklarācija aizsāka pāreju uz atjaunotu valstisko neatkarību, bet 1991. gada 21. augustā tika pieņemts konstitucionālais likums, kas izbeidza noteikto pārejas periodu. Tam sekoja plaša Latvijas starptautiskā atzīšana.

Tomēr Latvijas teritorijā joprojām atradās bijušās PSRS, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma — Krievijas Federācijas bruņotie spēki, to daļas, infrastruktūra un militārpersonas. Tādēļ politiskās neatkarības atjaunošana vēl automātiski nenozīmēja pilnīgu valsts teritorijas pārņemšanu Latvijas institūciju kontrolē.

Karaspēka izvešana kļuva par vienu no centrālajiem Latvijas un Krievijas attiecību jautājumiem. Sarunas skāra ne tikai vienību un militārās tehnikas aizvešanu, bet arī militāro objektu statusu, atvaļināto militārpersonu sociālās garantijas un praktiskus īpašumu pārņemšanas nosacījumus.

1. gada 30. aprīlī Maskavā parakstīto Latvijas un Krievijas vienošanos kopums noteica izvešanas kārtību un termiņus. Pamatprocess bija jāpabeidz līdz 31. augustam. Šā datuma pienākšana tādēļ bija ne tikai simbolisks brīdis, bet arī konkrēta starpvalstu pienākuma izpilde.

Ko vēsturiski nozīmē “karaspēka izvešanas pabeigšana”

Formulējums attiecas uz Krievijas Federācijas bruņoto spēku regulāro vienību izvešanas pabeigšanu no Latvijas. Tas apliecināja, ka valsts pēc neatkarības atjaunošanas ir panākusi ārvalsts karaspēka aiziešanu un var pilnīgāk īstenot suverenitāti savā teritorijā.

Vienlaikus izvešanas datumu nevajadzētu skaidrot tā, it kā 1994. gada 31. augusta vakarā būtu izbeigusies ikviena militāra rakstura darbība, saistība vai juridiska procedūra. Atsevišķu objektu pārņemšana, saistību nokārtošana un demontāža varēja turpināties arī vēlāk.

Šī atšķirība ir būtiska, jo citādi vienā datumā tiek sapludināti trīs procesi:

• Krievijas karaspēka regulāro vienību izvešana;
• Latvijas un Krievijas vienošanos praktiskā īstenošana;
• Skrundas radiolokācijas stacijas darbības izbeigšana un demontāža.

Tieši Skrunda bija nozīmīgākais un redzamākais izņēmums no vispārējā 31. augusta termiņa.

Kāpēc Skrundas radiolokācijas stacijai bija īpašs statuss

Skrundas radiolokācijas stacija bija Padomju Savienības izveidots agrīnās brīdināšanas sistēmas objekts. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā kļuva par sarežģītu starpvalstu sarunu jautājumu, jo Krievija vēlējās noteiktu laiku turpināt stacijas izmantošanu.

Latvija un Krievija vienojās par atsevišķu pārejas režīmu. Tas paredzēja, ka esošā radiolokācijas stacija drīkst darboties līdz 1998. gada 31. augustam, bet pēc darbības izbeigšanas objektam bija paredzēts demontāžas periods. Tādējādi Skrundā pēc 1994. gada turpinājās ierobežota Krievijas militārpersonu un speciālistu klātbūtne, kas balstījās īpašā līgumā.

Šis statuss nebija vispārējās karaspēka izvešanas neizpilde. Tas bija sarunās noteikts izņēmums ar konkrētu funkciju, teritoriju, termiņiem un uzraudzības kārtību. Tāpēc vēsturiski precīzi ir sacīt, ka karaspēka izvešana tika pabeigta 1994. gada 31. augustā, vienlaikus paskaidrojot Skrundas pārejas režīmu.

Divi dažādi Skrundas objekti

Skrundas vēsturē nereti tiek sajaukta darbojošās radiolokācijas stacijas slēgšana ar nepabeigtās jaunās radara ēkas nojaukšanu. 1995. gada 4. maijā tika uzspridzināta nepabeigtā jaunā radiolokatora ēka. Šis publiski redzamais notikums vēl nenozīmēja esošās stacijas darbības beigas.

Vecā radiolokācijas sistēma turpināja darboties saskaņā ar vienošanos līdz 1998. gada 31. augustam. Pēc tam sākās atlikušās infrastruktūras demontāžas noslēguma posms. 1999. gada 21. oktobrī pēdējie Krievijas militārie speciālisti atstāja objektu, un teritorija tika nodota Latvijas pārziņā.

No neatkarības deklarācijas līdz Skrundas pārņemšanai

Datuma vieta Latvijas neatkarības atjaunošanas stāstā

1. augusts parāda, ka neatkarības atjaunošana ietvēra gan politiskus lēmumus, gan starptautisku atzīšanu, sarunas un ilgstošu praktisku valsts teritorijas pārņemšanu. 1994. gada notikums nostiprināja Latvijas spēju pašai lemt par savu drošību un aizsardzības politiku.

Skrundas izņēmums šo nozīmi nemazina. Gluži pretēji — tas atklāj, cik komplicēta bija pāreja no deklarētas un starptautiski atzītas neatkarības uz pilnīgu kontroli pār agrāko padomju militāro infrastruktūru.

Tādēļ precīzākais vēsturiskais kopsavilkums ir šāds: 1994. gada 31. augustā noslēdzās Krievijas karaspēka regulāro vienību izvešana, bet Skrundas radiolokācijas objekta darbība un demontāža turpinājās saskaņā ar atsevišķu starpvalstu vienošanos. Skrundas posms pilnībā noslēdzās vēlāk, kad objekts tika nodots Latvijas pārziņā.

Avots: Editorial research