15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: aktivitāte virs 60%?

1. gada 3. oktobrī Latvijā paredzētas 15. Saeimas vēlēšanas, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs vēlētāju līdzdalība. Salīdzinājuma punkts ir iepriekšējās vēlēšanas: Centrālā vēlēšanu komisija 2022. gadā reģistrēja 59,43% aktivitāti. Prognoze tiek fiksēta vēlēšanu dienā, taču tās iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais rādītājs.

Autors: Kafe Dzintars redakcija. Sagatavots 2026. gada 1. septembrī.

Prognozes nosacījumi īsumā

• Jautājums: vai galīgā vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60,00%?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK galīgie rezultāti Latvijā un ārvalstīs kopā.

Satversme nosaka 15. Saeimas vēlēšanu laiku

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka kārtējās Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Tas ir konstitucionālais pamats gaidāmo vēlēšanu datumam. Atsevišķs politisks lēmums par kārtējo vēlēšanu izsludināšanu citā datumā nav nepieciešams, ja vien pirms tam nerodas ārkārtas apstākļi, kas mainītu Saeimas pilnvaru ciklu.

Vēlētāju aktivitātes prognozei datums ir svarīgs arī praktiski. Līdz 3. oktobrim var mainīties priekšvēlēšanu konkurence, vēlētāju mobilizācija un sabiedrības interese, bet galīgā atbilde būs zināma tikai pēc visu balsu apkopošanas un pārbaudes.

2022. gada rezultāts atstāj tikai 0,57 procentpunktu atstarpi

CVK publicētajos 14. Saeimas vēlēšanu rezultātos norādīta 59,43% vēlētāju aktivitāte. Lai 2026. gada prognoze noslēgtos ar JĀ, galīgajam rezultātam jāpārsniedz 60,00%.

Atstarpe ir neliela, taču 2022. gada rādītājs pats par sevi nepasaka, kurā pusē no robežas būs 2026. gada rezultāts. Mainīsies balsstiesīgo kopskaits, kandidātu piedāvājums, kampaņas intensitāte un vēlētāju motivācija.

Arī 0,57 procentpunktus nedrīkst automātiski pārvērst noteiktā balsu skaitā, izmantojot iepriekšējo vēlēšanu datus. Nepieciešamais papildu vēlētāju skaits būs atkarīgs no 2026. gada balsstiesīgo kopskaita, kuru izmantos CVK.

Kā CVK aprēķina kopējo vēlētāju aktivitāti

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda daļa no balsstiesīgajiem pilsoņiem ir piedalījusies vēlēšanās. Vienkāršotā veidā aprēķins ir šāds: nobalsojušo vēlētāju skaitu dala ar balsstiesīgo kopskaitu un rezultātu reizina ar 100.

Piemēram, ja aprēķina bāzē būtu tieši viens miljons balsstiesīgo, 600 000 dalībnieku dotu 60,00%. Lai rādītājs pārsniegtu robežu, būtu nepieciešami vismaz 600 001 dalībnieks. Šis ir tikai formulas piemērs, nevis 2026. gada vēlētāju skaita aplēse.

Kopējā Latvijas rezultātā jāņem vērā balsojums gan pašmāju, gan ārvalstu iecirkņos un citos likumā paredzētajos balsošanas veidos. Ārvalstīs nodotās balsis nav atsevišķa prognoze: tās tiek iekļautas kopējā CVK aktivitātes rādītājā.

Aktivitāti nevajag jaukt ar derīgo vēlēšanu zīmju īpatsvaru. Vēlētājs, kurš ir piedalījies, tiek ieskaitīts aktivitātē arī tad, ja viņa nodotā zīme vēlāk nav izmantojama mandātu sadalē. Nederīgas zīmes var ietekmēt partiju rezultātu aprēķinu, bet tās neatceļ pašu dalības faktu.

Kāpēc 60% pārsniegšana būtu politiski nozīmīga

Šajā prognozē 60% ir precīza tehniska robeža, nevis Saeimas vēlēšanu spēkā esamības slieksnis. Rezultāts 59,99% un rezultāts 60,01% juridiski nerada divas atšķirīgas parlamenta pilnvaru kategorijas, lai gan prognozes atbilde būtu atšķirīga.

Tomēr līdzdalībai ir sabiedriska un politiska nozīme. Jo plašāks ir vēlētāju loks, kas piedalās, jo lielāku sabiedrības daļu tieši atspoguļo partiju saņemto balsu sadalījums. Augstāka aktivitāte var stiprināt uztveri, ka jaunās Saeimas sastāvs balstās plašākā pilsoņu iesaistē.

Tas automātiski nenozīmē lielāku atbalstu katrai partijai vai topošajai valdībai. Valdības mandātu ietekmēs koalīcijas sastāvs, priekšvēlēšanu solījumi un turpmākie lēmumi. Aktivitāte drīzāk raksturo līdzdalības plašumu, nevis vienprātību par politisko kursu.

Rezultāts zem 60% savukārt nebūtu pierādījums tam, ka vēlēšanas sabiedrībā nav atzītas. Tas būtu signāls par nebalsojušo pilsoņu lielo īpatsvaru un dotu pamatu analizēt šķēršļus, uzticēšanos institūcijām un vēlētāju motivāciju.

Vēlēšanu vakarā provizoriskais procents var mainīties

CVK vēlēšanu vakarā publicētie dati tiek papildināti, saņemot un apstrādājot iecirkņu rezultātus. Tādēļ pirmais redzamais aktivitātes procents nav uzskatāms par galīgo atbildi, īpaši tad, ja tas atrodas tuvu 60% robežai.

Jāvērtē ne tikai procents, bet arī datu pilnīgums

Agrīnā posmā jāskatās, cik iecirkņu jau iesnieguši informāciju un kādas teritorijas pārstāv saņemtie dati. Lielu pilsētu, reģionu un ārvalstu iecirkņu aktivitāte var atšķirties, tādēļ nepilnīga ģeogrāfiskā aina var radīt maldinošu starprezultātu.

Vēlētāju vakara skaitlis var mainīties arī pēc protokolu pārbaudes, datu precizēšanas un vēlāk saņemtu balsu iekļaušanas. Jo tuvāk rādītājs ir 60,00%, jo svarīgāk ir nesteigties ar secinājumu.

Praktiski vēlēšanu vakarā vērts pārbaudīt:

• cik iecirkņu rezultāti ir apkopoti;
• vai ārvalstu balsojums jau ir iekļauts;
• vai CVK datus apzīmē kā provizoriskus;
• vai pēc protokolu pārbaudes publicēti precizējumi.

Kas varētu novest pie JĀ iznākuma

JĀ scenārijam nepieciešams tikai nedaudz augstāks līdzdalības līmenis nekā 2022. gadā. To varētu veicināt cieša partiju konkurence, vēlētājiem nozīmīgi kampaņas jautājumi, aktīva mobilizācija un pārliecība, ka katra balss var ietekmēt Saeimas sastāvu.

Nozīme var būt arī iespējai ērti nobalsot Latvijā un ārvalstīs. Ja vēlētājiem ir skaidra informācija par iecirkņiem un pieejamajiem balsošanas veidiem, praktiskie šķēršļi līdzdalībai samazinās.

Tomēr neviens no šiem faktoriem atsevišķi negarantē rezultātu virs 60%. Pat intensīva kampaņa var mobilizēt vienas vēlētāju grupas un vienlaikus neuzrunāt citas.

Kas varētu atstāt aktivitāti pie 60% vai zem tās

NĒ iznākums iestāsies arī ļoti ciešā robežgadījumā. Ja CVK galīgais rādītājs būs tieši 60,00%, prognozes atbilde būs NĒ. Tas pats attieksies uz 59,99% un jebkuru zemāku rezultātu.

Zemāku aktivitāti varētu veicināt vilšanās politiskajā piedāvājumā, vāja partiju konkurence, neskaidrība par balsošanas kārtību vai praktiskas grūtības nokļūt iecirknī. Piedalīšanos atsevišķās vēlētāju grupās var ietekmēt arī apstākļi vēlēšanu dienā.

Šie ir iespējamie ietekmes virzieni, nevis pierādījumi par gaidāmo rezultātu. Bez aktuāliem, salīdzināmiem datiem nav pamata iepriekš pasludināt ne JĀ, ne NĒ scenāriju par notikušu.

Galīgo atbildi dos CVK apstiprinātais kopējais rādītājs

Prognoze noslēgsies ar JĀ tikai tad, ja CVK publicētā galīgā vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās visā Latvijā, ieskaitot ārvalstu balsojumu, būs lielāka par 60,00%. Publicēts rezultāts 60,00% vai zemāks nozīmēs NĒ.

Izšķiršanā netiks izmantotas aptaujas, mediju aplēses, atsevišķu iecirkņu dati vai vēlēšanu nakts provizoriskais procents. Ja sākotnēji redzamais rādītājs vēlāk mainīsies, noteicošā būs CVK galīgā publikācija.

Nākamais būtiskais pārbaudes brīdis būs 3. oktobra vakarā, kad kļūs redzama provizoriskā līdzdalības aina. Galīgu secinājumu varēs izdarīt tikai pēc tam, kad CVK būs pabeigusi datu apkopošanu un skaidri publicējusi galīgo aktivitāti.

Avots: Likumi.lv