15. Saeima: septiņu sarakstu izredzes 3. oktobra vēlēšanās

1. gada 3. oktobrī Latvija ievēlēs 15. Saeimu, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs parlamentā pārstāvēto kandidātu sarakstu skaits. Saeimas vēlēšanu likums nosaka 5% slieksni dalībai mandātu sadalē, taču prognozes iznākumu noteiks tikai Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais mandātu sadalījums. Tas ir svarīgi arī valdības veidošanai: septiņu vai vairāku sarakstu pārstāvniecība var palielināt iespējamo koalīciju skaitu un vienlaikus sarežģīt sarunas.

Autors: Kafe Dzintars redakcija

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti?
• Prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī, kad notiek Saeimas vēlēšanas.
• “Jā” nozīmē vismaz septiņus sarakstus ar vienu vai vairākiem mandātiem.
• “Nē” nozīmē sešus vai mazāk sarakstu ar vismaz vienu mandātu.
• Izšķirošs būs CVK publicētais galīgais, nevis provizoriskais mandātu sadalījums.

Kāpēc 5% slieksnis vēl negarantē vietu Saeimā

Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais 5% vēlēšanu slieksnis darbojas valsts mērogā. Kandidātu saraksti, kas visā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tādēļ sarakstam, kas paliek kaut nedaudz zem robežas, nav nozīmes, cik labi tas startējis atsevišķā pašvaldībā vai apgabalā.

Tomēr prognozes jautājumā sliekšņa pārvarēšana un mandāta iegūšana nav viens un tas pats pārbaudes kritērijs. Lai rezultātu ieskaitītu, konkrētajam sarakstam jāparādās CVK galīgajā 15. Saeimas mandātu sadalījumā ar vismaz vienu vietu.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: 60% aktivitātes slieksnis 3. oktobrī

Šāds nodalījums novērš strīdus par noapaļotiem balsu procentiem, provizoriskiem aprēķiniem un vēlēšanu nakts aplēsēm. Ja publiskotie balsu skaitļi liecinās, ka septiņi saraksti pārvarējuši slieksni, bet galīgajā sadalījumā mandātus saņems tikai seši, prognozes atbilde būs “nē”.

Mandātu sadali ietekmē ne tikai partiju rezultāts visā valstī. Latvija ir sadalīta Saeimas vēlēšanu apgabalos, kuros vietas tiek sadalītas atbilstoši balsojumam un attiecīgajam apgabalam noteiktajam mandātu skaitam. Tāpēc sarakstu atbalsta ģeogrāfiskais sadalījums var būt nozīmīgs faktiskajā vietu aprēķinā.

Septītais saraksts izšķirs robežsituāciju

Šajā prognozē galvenais nav pārliecinošāko vēlēšanu līderu secība. Izšķiroša būs konkurence ap sesto, septīto un astoto vietu, īpaši tad, ja vairāku sarakstu atbalsts būs tuvu 5% robežai.

Ceļš uz atbildi “jā”

Atbilde “jā” kļūs ticamāka, ja vēlētāju balsis sadalīsies starp vairākiem sarakstiem un vismaz septiņi no tiem droši pārsniegs valstī noteikto slieksni. Šādu iznākumu var veicināt vairāku politisko spēku stabils atbalsts dažādos vēlēšanu apgabalos un neliels balsu īpatsvars sarakstiem, kuri paliek zem 5%.

Svarīga būs arī konkurence starp ideoloģiski vai vēlētāju profila ziņā līdzīgiem sarakstiem. Ja tie spēs saglabāt katrs savu atbalstītāju loku, parlamentā var nonākt vairāk politisko spēku. Septiņu sarakstu robeža tiks sasniegta arī tad, ja septītais saraksts saņems tikai vienu mandātu.

Ceļš uz atbildi “nē”

Atbilde “nē” būs iespējama, ja balsis koncentrēsies dažos lielākos sarakstos vai vairāki mazāki konkurenti paliks tieši zem 5%. Pat neliela balsu pāreja starp diviem robežai tuviem sarakstiem var mainīt parlamentā pārstāvēto spēku skaitu.

Sadrumstalots piedāvājums pats par sevi negarantē sadrumstalotu Saeimu. Ja vēlētāju balsis sadalās starp daudziem maziem sarakstiem, kuri nepārvar slieksni, mandātu sadalē piedalās mazāks politisko spēku skaits. Šādā gadījumā balsis, kas nodotas par ārpus sadales palikušajiem sarakstiem, nepalielina pārstāvēto sarakstu skaitu.

Vēlēšanu apgabali var mainīt mandātu proporcijas

Vēlētāji balso par konkrētā apgabalā iesniegtu sarakstu un ar plusiem vai svītrojumiem var ietekmēt kandidātu secību tajā. Šī personiskā izvēle galvenokārt nosaka, kuri kandidāti no saraksta iegūs tam piešķirtās vietas, nevis to, vai politiskais spēks valstī pārvarēs 5% slieksni.

Apgabalu rezultāti tomēr ir būtiski saraksta kopējam mandātu skaitam. Plaši un samērā vienmērīgi izkliedēts atbalsts var dot citādu vietu sadalījumu nekā līdzīgs balsu īpatsvars, kas koncentrēts vienā Latvijas daļā. Tieši tādēļ no nacionālā procenta vien nevar droši secināt galīgo mandātu skaitu.

Vēlēšanu nakts gaitā aina var mainīties arī atkarībā no tā, kuri iecirkņi saskaitīti pirmie. Agrīns rezultāts kādā pilsētā vai reģionā nav pietiekams pamats galīgai atbildei. Drošu secinājumu varēs izdarīt tikai pēc visu balsu apkopošanas un oficiālā vietu sadalījuma publicēšanas.

14. Saeimas rezultāts rāda praktisku salīdzinājumu

CVK 14. Saeimas vēlēšanu sadaļā publicētie rezultāti un mandātu sadalījums dod salīdzināmu piemēru: 14. Saeimā vietas ieguva septiņi kandidātu saraksti. Tas parāda, ka prognozē noteiktā robeža Latvijas vēlēšanu sistēmā ir reāli sasniedzama, tomēr iepriekšējais rezultāts automātiski neparedz 15. Saeimas sastāvu.

Līdz 2026. gada balsojumam var mainīties sarakstu piedāvājums, politisko spēku sadarbība, vēlētāju aktivitāte un atbalsta sadalījums apgabalos. Īpaši nozīmīgi būs tas, cik sarakstu atradīsies tieši ap 5% robežu un cik balsu kopumā saņems politiskie spēki, kas mandātu sadalē neiekļūs.

Arī sabiedriskās domas aptaujas nevar aizstāt vēlēšanu rezultātu. Tās var parādīt iespējamo virzienu un robežai tuvo sarakstu loku, taču izlases kļūda, neizlēmušie vēlētāji un faktiskā aktivitāte var mainīt galīgo ainu.

Septiņi politiskie spēki var sarežģīt koalīcijas sarunas

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Lai valdība varētu paļauties uz stabilu parlamenta vairākumu, koalīcijai praksē vajadzīgs vismaz 51 deputāta atbalsts.

Lielāks sarakstu skaits Saeimā parasti nozīmē vairāk iespējamo vairākuma kombināciju, taču ne katra matemātiski iespējamā kombinācija ir politiski īstenojama. Partiju programmas, savstarpējās attiecības un atteikšanās sadarboties ar konkrētiem spēkiem var būt tikpat svarīga kā mandātu aritmētika.

Septiņu vai vairāku sarakstu parlaments var prasīt trīs, četru vai vēl plašāku partneru vienošanos, ja lielākie spēki atsevišķi nesavāc pietiekamu vairākumu. Tas palielina nepieciešamo kompromisu skaitu, var paildzināt valdības deklarācijas sagatavošanu un ietekmēt amatu sadali.

Savukārt sešu vai mazāk sarakstu pārstāvniecība pati par sevi negarantē vienkāršu valdības izveidi. Arī salīdzinoši koncentrētā parlamentā ideoloģiskas domstarpības vai savstarpēji sadarbības ierobežojumi var atstāt tikai dažas dzīvotspējīgas koalīcijas.

Galīgo atbildi sniegs CVK mandātu sadalījums

Prognoze tiks slēgta 2026. gada 3. oktobrī, taču tā netiks izšķirta pēc vēlētāju aptaujām pie iecirkņiem, mediju aprēķiniem vai pirmajiem provizoriskajiem rezultātiem. Jāgaida CVK galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Atbilde būs “jā”, ja šajā sadalījumā būs vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti, kuriem piešķirts viens vai vairāki mandāti. Atbilde būs “nē”, ja mandātus būs saņēmuši seši vai mazāk sarakstu.

Ja rezultātu precizēšana, balsu pārskaitīšana vai tiesisks process aizkavēs galīgā sadalījuma apstiprināšanu, prognoze paliks neatrisināta līdz oficiālam un galīgam CVK lēmumam. Lasītājam svarīgākais nākamais pārbaudes punkts būs CVK publicētā 15. Saeimas rezultātu tabula ar katram sarakstam piešķirto vietu skaitu.

Avots: Likumi.lv